Kopš senās grieķijas laikiem sirds tiek uzskatīta par jūtu un jo īpaši mīlestības simbolu. Lai gan mūsdienās skaidri zinām, kur rodas mūsu emocijas, viss, ko piedzīvojam, atstāj lielu ietekmi uz sirds veselību. Sirds ir mūsu dzīvības centrs, taču - cik bieži ikdienā patiesi par to rūpējamies? Konsultē klīnikas Premium Medical kardioloģe un ehokardiogrāfijas speciāliste Indra Viļumsone.
Viennozīmīgi – smēķēšana. Nav lielas atšķirības, tiek lietotas klasiskās vai eletroniskās cigaretes – veipi, saltiņi. Jo ilgāk cilvēks smēķē, jo lielākas nepatikšanas ir sagaidāmas. Vēl būtiska problēma ir mazkustīgs dzīvesveids, kad dienu pavadām, sēžot pie datora statiskās pozās, maz staigājam, visur braucam ar auto. Mums pietrūkst kustību apjoma un arī fiziskās slodzes. Ja vēl iemetam mutē kādu lieku našķi, ātri vien tiekam pie virssvara. Tie visi ir nopietni riski sirds un asinsvadu saslimšanām. Arī mūsdienu ritmā bieži klātesošā trauksme un hronisks stress, kas noved pie slikta miega un ilgstoša noguruma, var būt par iemeslu paaugstinātam asinsspiedienam, paātrinātam pulsam un arī sirds ritma traucējumiem, visbiežāk pārsitieniem. Ieteiktu nebūt vieglprātīgiem un zināt, cik augsts jums ir asinsspiediens, cik ātrs pulss, kāds holesterīna līmenis asinīs, arī tie ir riska faktori.
Runājot par sirds veselību, tā sauktā Vidusjūras diēta diezgan labi atspoguļo pareizas ēšanas pamatnostādnes. Ieteicams ēdienkartē iekļaut vairāk dārzeņu. Gaļas vietā palielināt zivju un jūras produktu porcijas. Izvēlēties augu izcelsmes taukus, piemēram, olīveļļu, lietojot to gan svaigā veidā, gan arī produktu termiskai apstrādei. Atceries – jo saldāks auglis, jo vairāk tajā cukura. Gatavojot priekšroku dot tvaicēšanai un grilēšanai, nevis cepšanai. Būtiski samazināt uzturā dzīvnieku izcelsmes taukus un piesātināto tauku daudzumu, līdz ar to mazāk lietot rūpnieciski sagatavotus produktus – pusfabrikātus un fritētus ēdienus. Vislabāk lielāko daļu maltīšu gatavot mājās – tikai tā iespējams kontrolēt, kādi produkti un piedevas nonāk uz šķīvja. Ievērojot sabalansētu uzturu un palielinot fizisko aktivitāti, iespējams ne vien justies labāk, bet arī rūpēties par sirds veselību un dzīvot ilgāk, pilnvērtīgāk.
Vienmēr esmu atbalstījusi fizisko aktivitāti. Domāju, kopumā mums sabiedrībā pietrūkst kustību. Ikdienā nodarbojoties ar vieglām sportiskām aktivitātēm, piemēram, 3–4 reizes nedēļā pa 30–40 minūtēm tādā tempā, ka mugura iesvīst, nūjot, braukt ar velosipēdu, lēni skriet, peldēt, vingrot, izpildīt vieglus spēka un lokanības vingrinājumus, – no tā mēs visi tikai iegūsim. Un gan sirds, gan ķermenis būs pateicīgs. Arī pacientiem ar paaugstinātu asinsspiedienu, pārciestiem miokarda infarktiem, pēc stentu ievietošanas sirds asinsvados un pat pēc sirds operācijām tiek rekomendētas regulāras fiziskas nodarbes. Bet, runājot par augstas intensitātes un profesionālu sportu, smagatlētikas zālēm, – pirms sākt šādas nodarbības, būtu nepieciešams veikt papildu izmeklējumus: kardiogrammu (EKG), ehokardiogrāfiju, fiziskās slodzes testu – veloergometriju, iespējams, arī Holtera monitorēšanu, bioķīmijas analīzes. Tas palīdzētu izslēgt riskus, piemēram, jau esošas sirds saslimšanas. Arī sportošanas laikā būtu nepieciešams veikt regulāras pārbaudes, lai redzētu, kā sirds muskulis jūtas.
Ideāli, ja cilvēks neatkarīgi no vecuma atnāktu pie kardiologa, pirms vēl radušās sūdzības. Izrunātu ģimenes pieredzi, noteiktu holesterīna un tā frakciju līmeni asinīs, zinātu savu asinsspiedienu, pulsu, noteiktu ķermeņa masas indeksu, izprastu savus ēšanas paradumus, smēķēšanas ieradumus, izvērtētu kardiovaskulāro risku. Veicot ehokardiogrāfiju un EKG, nosakot holesterīna līmeni asinīs, varam izslēgt ģimenes hiperholesterinēmiju, kā arī iedzimtas sirdskaites un izvērtēt sirds ritma un vadīšanas traucējumus. Reizēm pat jauniem un veseliem cilvēkiem atklājas nopietnas veselības problēmas. Pie ārsta noteikti jādodas, ja parādās sūdzības par sirds ritma traucējumiem, sāpes vai smagums krūtīs pie slodzes, elpas trūkums pie fiziskas slodzes vai pat miera stāvoklī, mazinās izturība slodzes tolerance, ir paaugstināts holesterīna līmenis vai uz kājām novērojama tūska. Savukārt, ja rodas pēkšņas sāpes krūtīs, pēkšņs elpas trūkums vai strauja sirds ritma izmaiņa (aritmija), nekavējoties jāzvana neatliekamajai palīdzībai!
Paaugstinātu holesterīnu līmeni asins analīzēs konstatējam visai bieži. Kardiologam bez kopējā holesterīna līmeņa kardiovaskulārā riska izvērtēšanai informatīvs būs ZBLH (zema blīvuma holesterīns), Tg (triglicerīdi), Lp(a) (lipoproteīns a). Paaugstināts holesterīna līmenis ir viens no galvenajiem riska faktoriem, kas rada izgulsnējumus jeb pangas uz asinsvadu sieniņām, tāpēc attīstās asinsvadu nosprostojumi jeb stenozes. Jo ilgstošāk ir paaugstināts holesterīna līmenis, jo lielāka iespēja asinsvados veidoties pangām un stenozēm. Pirmo reizi holesterīna un tā frakciju līmeni vajadzētu noteikt jau bērnībā vai vismaz līdz 40 gadu vecumam. Tas kalpotu kā atskaites punkts, kad holesterīns ir sācis mainīties, paaugstināties un cik ilgstoši ir paaugstināts, kā arī palīdzētu agrīni diagnosticēt ģimenes hiperholesterinēmiju, kas ir ģenētiski noteikta slimība. Runājot par paaugstinātu holesterīna līmeni, nedrīkst domāt, ka visiem cilvēkiem ir vienādas ZBLH normas! Cilvēkiem, kuriem nav sirds un asinsvadu slimību un citu riska faktoru jeb pilnīgi veseliem cilvēkiem ZBLH vajadzētu būt zem 3,0 mmol/l. Ja pacientam ir jau kādi riska faktori – paaugstināts asinsspiediens, paātrināts pulss, smēķēšana, cukura diabēts, mazkustīgs dzīvesveids, virssvars vai aptaukošanās, arī vecums virs 50 gadiem –, holesterīna normas būs citas. Tad ZBLH jābūt zem 1,8 mmol/l. Pacientiem ar augstu risku ZBLH jātur zem 1,4 mmol/l. Pacienti nereti savus riskus neuztver nopietni, sakot: “Man vienmēr ir bijis mazliet augstāks holesterīns, nedaudz paaugstināts asinsspiediens, arī svars tikai nedaudz pieaudzis.” Taču bieži vien netiek izprasts, ka tieši šie, škietami nelielie rādītāji, ir būtiski sirds un asinsvadu slimību riska faktori. Ja ir paaugstināts holesterīns kopā ar riska faktoriem, visdrīzāk nepietiks tikai ar pareizu ēšanas režīmu – būtu jāsāk arī medikamentozā terapija ar statīnu grupas medikamentiem. Tie noteikti samazinās sirds slimību attīstības gaitu, kā arī miokarda infarkta un insulta riskus.
Eksistē stresa jeb Takotcubo kardiomiopātija, kuru dēvē arī par salauztās sirds sindromu, un tas vienmēr parādās akūtā situācijā. Psihoemocionālā trauma, hroniska ilgstoša spriedze var izraisīt simptomus, kas ir identiski infarktam: sāpes krūtīs, sirdsklauves, elpas trūkums. Pacienti ar šādām sūdzībām visdrīzāk nokļūst slimnīcā un tiek rūpīgi izmeklēti. Nereti sastopu pacientus ar hronisku psihoemocionālu pārslodzi, kuri dzīvo ilgstošā stresā, trauksmē, ar depresiju, sliktu miegu. Arī viņiem ir sūdzības par sirdsklauvēm, sirds ritma traucējumiem, ilgstošu nogurumu un sāpēm krūtīs. Psiholoģiska spriedze, protams, negatīvi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu – ilgstoši paaugstināts adrenalīna un kortizola līmenis paātrina sirdsdarbību, paaugstinās asinsspiediens, tas veicina iekaisumu un bojā asinsvada sieniņas. Gadījumos, kad sirdsdarbības traucējumu pamatā ir nervu sistēmas pārmērīga ietekme, pacientiem, ja nepieciešams, tiek nozīmēta medikamentoza terapija. Vienlaikus ļoti svarīgi ir rūpēties par emocionālo līdzsvaru un stresa mazināšanu – palīdzēt var psihoterapeita vai psihiatra atbalsta vizītes.
Noteikti pie kardiologa būtu jāieplāno vizīte, ja ģimenē ir bijušas sirds saslimšanas, kā arī, ja pirmās pakāpes radinieks piedzīvojis miokarda infarktu, tika ievietoti stenti sirdī vai citos asinsvados, bijis insults. Kardiologi risina daudzus jautājumus – gan vienkāršākas lietas, izvērtējot kardiovaskulāros riskus, gan galēji smagas sirds mazspējas uzraudzību, izmeklējumus un terapijas iespējas. Ir kardiologi, kas vairāk specializējušies konkrētu problēmu risināšanā, piemēram, aritmologi risina aritmijas ārstēšanas jautājumus, invazīvie kardiologi – asinsvadu problēmas, ievieto stentus.
Mazkustīgumu, pārmērīgu ēšanu, arī to, ka atstājam novārtā savu mentālo veselību un emocionālo labsajūtu, smēķēšanu. Sirds vēlētos, lai esam atbildīgi pret savu veselību – reizi gadā apmeklējam ģimenes ārstu, veicam nepieciešamās analīzes, reizēm saskaitām pulsu un izmēram asinsspiedienu. Sirds to novērtēs un būs mums pateicīga!
Indra Viļumsone
Kardioloģijas un ehokardiogrāfijas speciāliste
Mācījusies Latvijas Medicīnas Akadēmijā. Pēc akadēmijas beigšanas strādājusi P. Stradiņa Klīniskā Universitātes slimnīcā kardioķirurģijas centrā kā kardioloģe. Specializējusies ehokardiogrāfijas izmeklējumu diagnostikā pacientiem ar sirds vārstuļu slimībām, sirds asinsvadu slimībām, paaugstinātu asinsspiedienu, kardiomiopātijām un citām sirds slimībām. Klīnikā konsultē pacientus ar sirds saslimšanām un veicu ehokardiogrāfijas izmeklējumus izvērtējot sirds funkciju diagnosticējot saslimšanas.