Fizikālā terapija ir būtiska ārstēšanas sastāvdaļa, bez kuras grūti iedomājama mugurkaula, locītavu, elpceļu, hronisku asinsvadu un LOR slimību ārstēšana, posttraumātiskā un pēcoperāciju atveseļošanās. Tā ļauj mazināt sāpes un iekaisumu, ievērojami paātrina atveseļošanas procesu, samazinot medikamentu daudzumu un lietošanas ilgumu, veicina organisma aizsargspējas.
Elektroforēzes metodes pamatā ir lokāla medikamentu ievadīšana caur pacienta ādu ar zema sprieguma līdzstrāvas palīdzību. Šī pieeja ļauj apiet kuņģa-zarnu traktu, caur ādu nogādātie medikamenta pozitīvie/negatīvie joni iedarbojas divos virzienos – deponējas lokāli un pakāpeniski nonāk vispārējā asinsritē, iedarbojoties uz visu organismu. Visbiežākās elektroforēzes infikācijas ir hipertoniskā slimība, mugurkaula distrofiski deģeneratīvās slimības, perifērās nervu sistēmas slimībām (ribstarpu neiralģija, radikulīts), dažādas ausu, kakla un deguna slimības, bronhiālā astma, roku pārmērīgā svīšana.
Fizikālās terapijas procedūras tiek veiktas pēc ārsta vai fizioterapeita nozīmējuma. Terapiju ieteicams veikt kursa veidā (6-12 seansi).
Fizikālā terapija, elektroterapija