Sāpes, tirpšana, jušanas traucējumi, vājums vai spēka zudums rokās un kājās nav uzskatāmi par normu. Šādi simptomi var liecināt par nervu, muskuļu vai mugurkaula saknīšu darbības traucējumiem. Mūsdienu neiroloģijā šo problēmu diagnostikā plaši izmanto elektromiogrāfiju, kas ietver neirogrāfiju un miogrāfiju. Šie izmeklējumi ir pieejami arī medicīnas klīnikā Premium Medical.
Par to, kas ir šie izmeklējumi, kad tie ir nepieciešami un kā tie tiek veikti, skaidro klīnikas neirologs un arodslimību ārsts, elektromiogrāfijas metodes speciālists Ojārs Rubens.
Elektromiogrāfija (EMG) un neirogrāfija (NG) ir neirofizioloģiski izmeklējumi, kas ļauj detalizēti novērtēt nervu impulsu pārvadi un muskuļu funkcionālo stāvokli. Neirogrāfijas laikā tiek analizēts, cik ātri un efektīvi nervs pārvada elektrisko signālu, savukārt elektromiogrāfija sniedz informāciju par muskuļu elektrisko aktivitāti un par to, kā nervi aktivizē muskuļus.
Šie izmeklējumi palīdz noteikt, vai sūdzību cēlonis ir saistīts ar perifērajiem nerviem, muskuļiem, nervu–muskuļu savienojumu vai mugurkaula nervu saknītēm.
EMG un NG tiek izmantotas, lai apstiprinātu vai izslēgtu dažādus neiroloģiskus traucējumus, tostarp:
Vienlaikus jāņem vērā, ka šie izmeklējumi neparāda nervu vai muskuļu anatomisko uzbūvi un neatklāj centrālās nervu sistēmas bojājumus, piemēram, audzējus vai multiplās sklerozes perēkļus. Tādēļ tos bieži papildina ar magnētiskās rezonanses izmeklējumu vai ultrasonogrāfiju.
Neirogrāfijas laikā nervi tiek stimulēti ar vieglu elektrisko impulsu, un ar elektrodiem tiek reģistrēta to reakcija, kas ļauj novērtēt nervu impulsu vadīšanas ātrumu un kvalitāti. Elektromiogrāfijas laikā muskulī tiek ievadīts plāns adatas elektrods, ar kura palīdzību tiek analizēta muskuļa elektriskā aktivitāte gan miera stāvoklī, gan sasprindzinājuma laikā.
Izmeklējums parasti ilgst 20–40 minūtes, un slēdziens pacientam tiek izsniegts uzreiz pēc procedūras.
Sajūtas izmeklējuma laikā var atšķirties. Neirogrāfijas laikā tiek radīts īslaicīgs elektrisks impulss, kas var būt nepatīkams, taču lielākā daļa pacientu to panes labi. Elektromiogrāfijas laikā adatas ievadīšana muskulī var radīt diskomfortu vai sāpes, tomēr tas ir nepieciešams precīzas diagnostikas nodrošināšanai. Kā uzsver ārsts Ojārs Rubens, sajūtas ir individuālas un lielā mērā atkarīgas no pacienta noskaņojuma.
Šie izmeklējumi ir ieteicami, ja novērojama ilgstoša tirpšana, nejutīgums, dedzinoša sajūta, muskuļu vājums, krampji vai spēka samazināšanās, kas nepāriet ar atpūtu vai standarta terapiju. Tie ir īpaši noderīgi aizdomu gadījumā par nervu nospiedumiem, kanālu sindromiem, polineiropātijām vai muskuļu slimībām. Lēmumu par izmeklējuma nepieciešamību pieņem ārsts, izvērtējot simptomus un to ietekmi uz pacienta ikdienas dzīvi.
Īpaša sagatavošanās izmeklējumam nav nepieciešama. Ieteicams vizītes dienā nelietot krēmus vai eļļas uz ādas un parūpēties, lai rokas un kājas būtu siltas. Noteikti jāinformē ārsts par lietotajiem medikamentiem un implantētām medicīniskām ierīcēm.