Intervija ar alergologu un pneimonologu, Dr. Med. Doc. Māri Bukovski

Nav noslēpums, ka, mainoties apkārtējiem apstākļiem, mainās arī cilvēks - viņa paradumi, dzīves uztvere un, diemžēl, arī veselība. Par vienu no aktuālākajām 21. gadsimta kaitēm ir kļuvusi alerģija - imūnsistēmas darbības traucējums, kas spēj ievērojami ietekmēt ikdienu un dzīves kvalitāti.

Pagaidām vēl nav rasti veidi, kā var pilnībā izārstēt alerģiju; viss, ko mēs varam darīt, ir operatīvi noteikt tās iemeslus un ierobežot alerģijas radītās sekas. Vairāk par alerģiju kā mūsdienu dzīves neatņemamu sastāvdaļu pastāstīs klīnikas alergologs un pneimonologs, Dr. Med. Doc. Māris Bukovskis.

- Kā gadu laikā ir mainījusies alerģijas izplatība?  

Alerģija ir viena no biežāk izplatītajām slimībām modernajā pasaulē. Uzskata, ka, piemēram Eiropā, katrs piektais vai ceturtais bērns slimo ar kādu no alerģiskajām slimībām. Pieaug ne vien alerģisko cilvēku skaits, bet arī alerģijas izpausmju smaguma pakāpe. Ap 80% ar alerģiju sirgstošo cilvēku ir jutīgi pret vairākiem vai daudziem alergēniem. 

- Kad alerģija ir pati saasinātākā?

Līdz ar dabas atmošanos - pavasarī un vasarā. Sezonālā alerģija sāk parādīties līdz ar alergēniem -  šķaudīšana, deguna tecēšana, niezošas un sarkanas acis vai elpas trūkums ap Jāņiem vai vasaras vidū pastaigājoties pa pļavu vai mežu - tās ir pazīmes, kas raksturīgas ziedputekšņu alerģijai, kuras izraisītāji šajā gadījumā ir timotiņš un citi pļavā atrodamie zālaugi.

- Kas jādara gadījumā, ja ir atklāta sezonālā alerģija?

Bieži pacienti pie ārsta nāk īsi pirms sezonas, vasaras sākumā vai arī tad, kad jau parādījušies simptomi. Šajā gadījumā atliek nozīmēt pretalerģijas medikamentus, kurus nepieciešamas lietot visu sezonas laiku, parasti līdz jūlija beigām.Tomēr ir pieejama daudz efektīvāka un labāka ārstēšana – alergēnu imunoterapija jeb terapija, kas pieradina pie noteikta alergēna. Šajā gadījumā vēlams pie alergologa nākt ātrāk jau ziemas beigās, piemēram, februārī, lai laicīgi varētu uzsākt ārstēšanu un novērst alerģijas simptomus jau sagaidāmajā vasaras sezonā.

- Vai alerģija var rasties arī aukstajā sezonā?

Rudens lietus, slapjš sniegs un vīrusu infekcijas ir laiks, kas bieži izpaužas ar saaukstēšanos un klepu. Daļa cilvēku šo gadalaiku sagaida ar zināmām bažām, jo parasti pirmā saaukstēšanās noved pie ilgākas klepošanas. Bez tam bieži problēma sezonas laikā atkārtojas. Klepu cēloņi var būt ļoti dažādi. Tomēr vienmēr der atcerēties -  ja klepus ieilgst, bieži atkārtojas, ir manīti sēcoši trokšņi krūtīs un izmeklēšana, piemēram, plaušu rentgens vai asins analīze, neliecina par kādu acīm redzamu cēloni, ir jāizslēdz bronhiālā astma.Pacienti parasti ārstējas ar tējām, pretsaaukstēšanās līdzekļiem, aptiekas sīrupiem, nereti saņem nopienāku ārstēšanu ar antibiotikām. Astmas gadījumā parasti šī ārstēšana būs mazefektīva vai nepalīdzēs nemaz. Tādos gadījumos obligāts ir alergologa apmeklējums, lai noteiktu, vai ieilgušais klepus nav alerģijas pazīme. Jo pirmais solis cīņā ar alerģiju ir tās precīza diagnosticēšana.

- Kādas alerģijas diagnostikas metodes piedāvā mūsdienu medicīna?

Šobrīd alerģijas noskaidrošanai ir pieejamas jaunākās paaudzes molekulārās diagnostikas metodes, kas padara diagnosotiku precīzāku, dod iespēju paredzēt alerģisko reakciju smaguma pakāpi, vērtēt turpmāko prognozi un pareizāk noteikt ārstēšanu.Klīnikā Premium Medical pieejams lielākais molekulārās alergoloģijas diagnostikas panelis.