7 ieroči cīņai pret vīrusiem gada aukstajā sezonā

Konsultē klīnikas Premium Medical ģimenes ārste, pediatre Gerda Lielause

Rudens ir aktīvais vīrusu uzplaukuma laiks. Kādas būtu rekomendācijas, lai efektīvi spēcinātu organismu?

Gadalaiku maiņa ienes pārmaiņas ne tikai dabā, bet arī ikdienā un dzīves ritmā. Tas rada stresu arī mūsu organismam. Laikam kļūstot vēsākam un mitrākam, aktivizējas dažādi vīrusi; tas ir biežākais saaukstēšanās iemesls. Turklāt daudz vairāk uzturamies iekštelpās, tāpēc vīrusu pārnešana no viena cilvēka uz otru notiek straujāk. Īpašā riska grupā ir cilvēki, kuriem jau ir kāda hroniska saslimšana, jo viņu imunitāte ir novājināta.

Ko varētu darīt katrs pats saviem spēkiem?

Ļoti liela nozīme ir ēdienam. Lai mēs labi justos, no uztura būtu regulāri jāsaņem nepieciešamā enerģija. To var panākt, ēdot sabalansēti. Palīdz, ja tiek ievērots tā saucamais šķīvja princips, proti, pusi šķīvja aizņem dārzeņi. Tad ceturtdaļu šķīvja piepildām ar pilngraudu produktiem (griķi, brūnie rīsi, pilngraudu maize) vai kartupeļiem, atlikušo daļu – ar olbaltumvielām (gaļu, zivi, olām). Tādu maltīti varēs saukt par sabalansētu. Ievērojot šo principu, var ēst arī picu, ja vien tā aizņem pusi šķīvja, bet otra puse ir dārzeņi. Vienmēr būs aktuāli izvairīties no čipsiem, burgeriem un saldiem krēmiem, arī sieriņiem… Vēl imunitātes stiprināšanā liela nozīme ir fiziskām aktivitātēm. Tās uzlabo asinsriti, elpošanas un gremošanas orgānu darbību, stimulē centrālo nervu sistēmu, stiprina imunitāti. Ar koriģējošiem vingrojumiem var samazināt dažādas ķermeņa deformācijas, piemēram, nepareizu stāju. Ar elpošanas vingrinājumiem, peldēšanu, ūdens aerobiku iespējams uzlabot, piemēram, bronhiālās astmas pacientu veselības stāvokli. Bērniem ir tendence izvairīties no sporta nodarbībām, viņi pavada daudz laika pie datora vai televizora. Vecākiem vajadzētu saredzēt kopainu un rosināt ģimeni uz dažādām fiziskām aktivitātēm – visu nākotnes veselības vārdā. Vēl, iestājoties vēsākam laikam, būtu jāpārdomā, kā saģērbties atbilstoši sezonai. Ja cilvēkam ir auksti un viņš sāk pastiprināti salt, palielinās organisma uzņēmība pret vīrusiem. Īpaši no pārsalšanas un samērcēšanas jāsargā kājas. Tomēr nevajag arī saģērbties pārāk silti… Visbeidzot – liela nozīme ir pareizam dienas režīmam un arī atpūtai. Miegam jāatvēl 8–10 stundas diennaktī. Un, ja tomēr piemeklējusi slimība, tā ir jāizguļ mājas apstākļos, neapmeklējot darbu vai citas sabiedriskas vietas. Tas ne vien pasargās apkārtējo, bet arī slimniekam ļaus ātrāk kļūt veselam.

Izskan satraucošas ziņas, ka paaugstinās saslimšana ar kovidu.

Jā, pašlaik ir ļoti aktivizējusies Covid­-19 vīrusa infekcija. Joprojām slimošana ar šo vīrusu ir diezgan mokoša, tādēļ vakcinācija tiek ieteikta kā svarīgākā profilakse. Tiklīdz parādās pirmie vīrusa simptomi, jāveic tests. Vērts zināt, ka pirmajās dienās testa rezultāts var būt arī maldinoši negatīvs; tādā gadījumā iesaku to atkārtot vēl pēc pāris dienām. Svarīgi vīrusu izslimot mājās, neapmeklēt sabiedriskas vietas. Kādas ir vadlīnijas, ja saslimst kāds no tuviniekiem? Ja ģimenē ir Covid-19 slimnieks, kontaktpersonas divu nedēļu laikā ik pārdienu veic Covid-19 testu. Ja tests ir negatīvs, drīkst doties ikdienas gaitās. Saslimušajam mājas karantīnas ilgums ir septiņas dienas. Tad, ja viņš jūtas apmierinoši un arī ķermeņa temperatūra ir normāla, tiek uzskatīts, ka astotajā dienā karantīna ir pabeigta. Kā ar gripas profilaktiskajām potēm? Gripa arī ir ļoti viltīga un nopietna saslimšana, kas var izraisīt komplikācijas uz visu turpmāko dzīvi, piemēram, locītavu, sirds, nieru bojājumus. Visnopietnākā profilakse ir vakcinācija. Obligāti būtu jāpotējas gados vecākiem cilvēkiem, hronisku slimību pacientiem, grūtniecēm un bērniem līdz divu gadu vecumam. Šīm grupām ir paredzētas valsts kompensētas vakcīnas. Vakcinēties ieteicams jau oktobrī, lai līdz epidēmijas sākumam paspētu izveidoties imunitāte.

Kā pasargāt bērnus un mazbērnus, ko var darīt profilaktiski?

Papildus veselīgam uzturam, pilnvērtīgam miegam, pareizam dienas režīmam un bērnam pietiekamām fiziskām aktivitātēm līdz pat pavasarim ieteicams lietot vitamīnus un uztura bagātinātājus: D3 vitamīnu, zivju eļļu, B grupas vitamīnus, cinku, kalciju, dzelzi. Līdz rudens sezonai būtu vēlams profilaktiskos nolūkos apmeklēt ģimenes ārstu un izrunāt aktuālos jautājumus, veikt analīzes. Sākoties aktīvai slimošanas sezonai, vēlams neapmeklēt publiskas vietas.

Cits jautājums – zināms, ka mazi bērni, ciemojoties pie vecvecākiem, nereti atnes kādu vīrusu. Kas te būtu darāms?

Arī vecvecākiem profilakses nolūkos jālieto organismu stiprinoši vitamīni un uztura bagātinātāji. Ja gadās saslimt, noteikti ar ģimenes ārstu jāsaskaņo terapija, ņemot vērā pacienta hroniskās saslimšanas. Un vēlreiz – profilaktiska vakcinācija!

Runā, ka patlaban modē kā efektīvs organisma atjaunošanas veids atgriežas venozās sistēmas.

Tā nav tikai mode. Mēs redzam, ka tas ir labs palīgs, kā organismam atveseļoties, efektīvi saņemot rehidratāciju un vitamīnus. Svarīgi arī izpildīt visus ārsta norādījumus un ievērot mierīgu mājas režīmu.

Jūs iesakāt papildus lietot vitamīnus. Vai tad nepietiek ar to, ko saņemam no uztura, ja tas ir sabalansēts?

Ar uzturu mēs nevaram uzņemt pietiekami daudz vitamīnu, minerālvielu, tādēļ papildus noteikti divas reizes gadā vajadzīgs trīs mēnešus ilgs vitamīnu kurss. Lai laikus noteiktu trūkstošās vielas, jāveic asins analīzes.

Kādi veselības izmeklējumi un kurās vecuma grupās būtu veicami profilaktiski?

Līdz gada vecumam ik mēnesi zīdainim ir profilaktiskas apskates, 3–4 mēnešu vecumā ieteicams veikt ultrasonogrāfiju vēdera dobuma orgāniem, gūžu locītavām, neirosonogrāfiju. Gada vecumā vajadzīgas asins analīzes, acu ārsta konsultācija, trīs un septiņu gadu vecumā – acu ārsta, zobārsta un ķirurga konsultācija. Ik gadu katram cilvēkam būtu jāveic asins, urīna analīzes, pieaugušajiem – plaušu rentgenogramma, EKG, sievietēm jāapmeklē ginekologs. Reizi pāris gados USG vēdera dobuma orgāniem, ECHOKS, vīriešiem pēc 50 gadu vecuma – urologa konsultācija. Kā ģimenes ārste priecājos vismaz reizi gadā satikt katru savu pacientu profilaktiskos nolūkos. Šajās reizēs pārrunājam nepieciešamo izmeklējumu plānu un arī veicam profilaktisko vakcināciju.

Kad nogurums nav uztverams kā norma, bet to vajadzētu izrunāt ar ārstu?

Ja ir pilnvērtīgs miegs (vismaz astoņas stundas naktī), nav pārslodzes darbā (tas neilgst garāk par 8–9 stundām), ir veselīgi ēšanas ieradumi, nav akūtas saslimšanas simptomu, tomēr māc nogurums, kas nepāriet arī brīvdienās, noteikti jādodas pie sava ģimenes ārsta, lai noskaidrotu tā cēloni.

Vai ir kāda īpaša spēka un veselības formula?

Vienas atbildes nav. Katram no mums ir jāatrod savs veids kā patīkami, relaksējoši pavadīt brīvo laiku, jāiemācās katrā lietā atrast pozitīvo.

SABALANSĒTS UZTURS

Dienā:

2 litri ūdens;

4–5 dažādi dārzeņi;

2–4 dažādi augļi;

2 reizes kāds piena produkts.

Katrā ēdienreizē: graudu izstrādājums; olbaltumvielām bagāts produkts.