Ģimenes ārste Beata Krūmiņa: Biežākie pastiprinātu matu izkrišanas iemesli

Galvas ādā ir aptuveni 100 000 aktīvu matu folikulu, kas nodrošina matu veidošanos, augšanu un izkrišanu visā mūža garumā. Matu augšanai raksturīgs cikliskums, kuru veido 3 fāzes: augšanas fāze (ilgst vairākus gadus), pārejas fāze (ilgst nedēļas) un, visbeidzot, izkrišanas fāze (ilgst vidēji 3 mēnešus). Matu dzīves cikls nenoris sinhroni, turklāt parasti augšanas fāzē ir 85-90% matu.

“Katru dienu mēs zaudējam 50 – 150 matu, tas ir dabiski. Pastiprinātas matu izkrišanas gadījumā šis skaits ir lielāks un sekas ir manāmas – kuplums samazinās, ķemmē vai dušā paliek vairāk izkritušo matu. Alopēcijai jeb pastiprinātai matu izkrišanai ir dažādi iemesli, kā arī atšķirīgas smaguma pakāpes.”

Iedzimtība vai fizioloģiskie procesi: tas ir visizplatītākais alopēcijas cēlonis vīriešiem, kas var sākties jau pēc 20 gadu vecuma. Sievietēm matu izkrišana, kas saistīta ar iedzimtību, parasti izpaužas menopauzes laikā. Tāpat sievietēm mēdz izkrist mati dažus mēnešus pēc dzemdībām dažādu hormonālo izmaiņu dēļ. Tas var ilgt vairākus mēnešus vai pat gadu, bet parasti beidzas bez medicīniskas iejaukšanās.

Stress vai dzīvesveids: gan sievietēm, gan vīriešiem sūdzības var rasties 2-4 mēnešus pēc traumatiskās epizodes, bet ilgstoša stresa gadījumā arī matu izkrišana var ieilgt. Straujš svara zudums badojoties vai nesabalansēts uzturs arī var novest pie matu izkrišanas.

Infekciju slimības: pavājinoties organisma imunitātei, var rasties matu izkrišana. Šobrīd aktuālas ir pacientu sūdzības par matu izkrišanu pēc pārslimotas COVID19 infekcijas.

Citas slimības: matu izkrišana var arī netieši norādīt uz citu slimību, piemēram, vairogdziedzera darbības traucējumiem (hipotireoze vai hipertireoze), mazasinību, kā arī tā saucamajām ‘’deficīta kaitēm’’ – olbaltumvielu, cinka un dzelzs trūkumu organismā. Matu izkrišanas iemesls var būt kā “blakusparādība” arī cukura diabētam vai reimatoīdajam artrītam. Perēkļveidīga matu izkrišana var būt saistīta ar orgānu specifisku autoimūnu procesu, kas izraisa matu folikulu iznīcināšanu. Šai slimībai provocējošie faktori var būt emocionāls stress, infekciju slimības, kā arī medikamentu lietošana. Protams, matu izkrišanu var izraisīt arī sēnīšu infekcija un citas galvas ādas saslimšanas.

Medikamenti: hormonāla kontracepcija, antidepresanti, asins šķidrinoši medikamenti var kļūt par iemeslu pastiprinātai matu izkrišanai. Ļoti bieži ķīmijterapija izraisa ievērojamu matu izkrišanu, kas noris ļoti strauji, jo mati izkrīt arī augšanas fāzē.

Ģimenes ārste Beata Krūmiņa uzsver: “Novērojot pastiprinātu matu izkrišanu, ir svarīgi laikus vērsties pie speciālistiem, lai kopīgiem spēkiem meklētu iespējamo problēmas cēloni un risinātu to. Ārstēšanas metodes ir atkarīgas no matu izkrišanas iemesla. Mati ir ne vien rota, bet arī mūsu veselības spogulis!”