Dzirde lielai daļai no mums šķiet pašsaprotama maņa, par kuras vērtību bieži vien sākam domāt tikai tad, kad radušās kādas problēmas. Kā no dzirdes problēmām izvairīties, kā par to parūpēties ikdienā un kur vērsties, ja dzirde pasliktinājusies – par to un citiem tematiem stāsta Premium Medical medicīnas klīnikas otolaringologs jeb LOR Dr. Arturs Barščevskis.
Dzirdes traucējumi var būt gan iedzimti, gan iegūti dzīves laikā, un to smaguma pakāpi nosaka, veicot audiometriju. Savukārt dzirdes traucējumu veidu nosaka pēc tā, kurā no auss daļām ir konstatēts bojājums. Dzirdes traucējumus iedala:
Neatkarīgi no vecuma un dzimuma pacientiem visbiežāk sastopami auss novadošā aparāta traucējumi.
Bieži saskaramies ar sēra korķiem – pēkšņi aizkrīt auss, pasliktinās dzirde, var būt arī sāpoša spiediena sajūta. Pie šīs grupas pieder arī ārējas auss iekaisumi. Runājot par vidusauss bojājumiem, tie visbiežāk ir ventilācijas traucējumi, piemēram, akūti vidusauss iekaisumi, ko izraisa infekcijas. Samērā bieži ir iekšējās auss dzirdes traucējumi, kuri savukārt iedalās akūtajos (iespējama ārstēšana ar medikamentiem) un hroniskajos (dzirdes protezēšana).
Iedzimtu iemeslu dēļ dzirdes pasliktināšanās vai pat zudums var tikt iegūts uzreiz pēc piedzimšanas, un to veicina gan ģenētiski faktori, gan komplikācijas grūtniecības vai dzemdību laikā. Savukārt iegūtie cēloņi, piemēram, infekcijas slimības, tajā skaitā masalas, meningīts, hroniskas ausu infekcijas, vidusauss iekaisums, traumas, pārmērīgs troksnis, var izraisīt dzirdes problēmas jebkurā vecumā. Lai arī dzirdes pavājināšanās līdz ar novecošanos ir fizioloģisks process, bieži vien dzirdes problēmas var izraisīt arī dažādi ikdienas ieradumi.
Troksnis ir viens no galvenajiem cēloņiem iegūtām dzirdes problēmām. Atrašanās trokšņainā vidē var bojāt dzirdes nervu receptorus. Ja tā ir bijusi īslaicīga dzirdes nervu šūnu pārslodze, dzirde pakāpeniski atjaunojas, bet, ja cilvēks ilgstoši, vairāku gadu garumā, tiek pakļauts paaugstinātam trokšņa līmenim, attīstās vājdzirdība. Sākumā parādās simptomi, kuriem parasti nepievērš uzmanību – apgrūtināta ikdienas sadzīves skaņu uztvere, ar laiku rodas grūtības saskarsmē ar citiem cilvēkiem.
Bieži cilvēki mūziku izvēlas klausīties austiņās, un šeit jāatzīmē, ka pārsvarā tas tiek darīts regulāri, par daudz un par skaļu. Skaļas mūzikas klausīšanās austiņās var izraisīt dzirdes receptoru atrofiju un dzirdes pasliktināšanos. Tāpat svarīgi austiņas uzturēt tīras, citādi tās ārējā ausu kanālā var izraisīt infekciju. Austiņu lietotājs daļēji vai pilnībā tiek izolēts no visiem apkārtējās vides signāliem. Īpaši riskanta ir šādu austiņu lietošana, piedaloties ceļu satiksmē.
Dzirdes traucējumi rodas tādēļ, ka cilvēka dzirdes sistēmas muskuļi dabiski aizsargājas tikai no neregulārām skaņām. Kad skaņa ir spēcīga un ilgstoša, muskuļi saspringst, tādējādi aizsargājot īpaši jutīgās dzirdes šūnas. Šie muskuļi nevar būt ilgstošā sasprindzinājumā, tādēļ, arī ilgstoša runāšana pa mobilo tālruni, turot to pie auss, var negatīvi ietekmēt dzirdi. Tālrunis darbojas noteiktā frekvencē, kuras ietekmē mazie auss muskuļi sāk darboties nepareizi un cilvēks sāk dzirdēt sliktāk. Lai izvairītos no dzirdes pasliktināšanās, ieteicams nerunāt pa tālruni ilgāk par vienu stundu dienā vai izmantot brīvroku sistēmas.
Ilgstoša uzturēšanās skaļā troksnī veicina neirosensoro vājdzirdību. Vājdzirdība Latvijā ir izplatīta arodslimība tiem, kuri ikdienā strādā trokšņainā vidē, piemērām, rūpnīcās. Lai izvairītos no dzirdes problēmām, šādā vidē obligāti jālieto skaņu izolējošas austiņas vai ausu aizbāžņi.
Cilvēka dzirdei droša ir skaņa ar jaudu no 40 līdz 60 decibeliem (dB). Tāpēc vidēja skaļuma skaņu, kuras intensitāte ir 85 dB, var klausīties daudzas stundas bez pārtraukuma. Taču augstākas intensitātes skaņu klausīšanās nav droša. Piemēram, pilna skaļuma skaņu, kuras jauda ir 100–105 dB, var klausīties tikai 10 minūtes. Šādas intensitātes mūzikas klausīšanās var izraisīt reiboni, atmiņas un veiktspējas pasliktināšanos un samazināt koncentrēšanās spējas.
Lai arī dzirdes pasliktināšanās var notikt pakāpeniski, sekojot līdzi ikdienas uzvedībai, ir iespējams to noteikt savlaicīgi. Pirmie simptomi, kas par to varētu liecināt, ir grūtības saklausīt atsevišķus vārdus, pastāvīga skaņa ausīs vai galvā, grūtības uztvert vārdisku informāciju, diskomforta sajūta, runājot pa tālruni, vēlēšanās pagriezt skaļāk televizoru.
Tāpat arī biežāka vēlme mudināt sarunu partneri runāt lēnāk un skaidrāk var liecināt par dzirdes pasliktināšanos. Vairumā gadījumu pieaugušais pats spēj konstatēt dzirdes pasliktināšanos, bet, jo mazāks bērns, jo grūtāk tas konstatējams. Ja bērns nereaģē uz skaņu, pats kļūst arvien skaļāks vai ieslēdzas sevī, arvien skaļāk tiek pagriezta TV un datora skaņa – tās ir pazīmes, kad būtu vēlams pārbaudīt dzirdi.
Dzirdes problēmu ārstēšana ir atkarīga no etioloģiskā faktora. Ja tas ir iekaisuma izraisīts bojājums, tad ārstē iekaisumu. Ja tas ir hronisks dzirdes nerva bojājums, uzturoties ilgstoši skaļajā vidē, ir iespēja uzlabot dzirdi ar dzirdes aparātu lietošanu. Pareizo ārstēšanas metodi jums noteiks un nozīmēs ārsts otolaringologs, pirms tam veicot nepieciešamos izmeklējumus.
Tāpat kā tīram zobus un rūpējamies par ķermeņa higiēnu, ir jārūpējas arī par dzirdes veselību. Ir svarīgi ne tikai ievērot ausu higiēnu, pareizi tīrot ausis un neaizraujoties ar pārlieku lielu centību, bet arī sekot līdzi vispārējam veselības stāvoklim un stiprināt imunitāti, tādējādi samazinot saaukstēšanās un augšējo elpošanas ceļu saslimšanas risku, kas var izraisīt arī ausu iekaisumu. Vienlaikus daudzi cilvēki neapzinās, ka dzirdes problēmas var izraisīt arī nepareiza sēdoša darba poza, kā arī skaļa mūzika.
Ja arī jūsu dzirde ir pasliktinājusies, radušās kādas sūdzības vai vēlaties to pārbaudīt, Premium Medical medicīniskā klīnika jums ar prieku palīdzēs – tajā darbojas vairāki zinoši un pieredzējuši otolaringologi jeb LOR.
Dr. Arturs Barščevskis ārstē visas ausu, kakla, deguna slimības.
Papildinājis zināšanas ausu, kakla un deguna slimību diagnostikā, ārstēšanā būdams praksē Klinikum Chemnitz, Vācija sejas, žokļa, plastiskajā ķirurģijā un I.M. Sechenov first Moscow State Medical University, Krievijā. Regulāri apmeklē starptautiskās un vietējās nozīmes konferences.
Nepieciešamības gadījumā dakteris veic arī operācijas (piem. deguna starpsienas submukozā rezekcija, adenotomija, timpanostomija, tonsillektomija u.c.)
Speciālists strādā ar visu vecumu pacientiem. Konsultē latviešu un krievu valodā.