Ko var un ko nevar atklāt ar elektromiogrāfiju, neirogrāfiju?

Sāpes, tirpšana, izmainīta jušana, vājums, nespēks rokās un/vai kājās - tā nav norma, bet gan potenciāls signāls par iespējamiem nervu, muskuļu vai mugurkaula saknīšu darbības traucējumiem. Mūsdienu neiroloģijā šo traucējumu diagnostikai izmanto elektromiogrāfijas metodi, kas ietver neirogrāfiju un miogrāfiju, kas tagad pieejamas arī medicīnas klīnikā Premium Medical.

Kas ir šie izmeklējumi, kādos gadījumos tos ieteicams veikt un kāda ir procedūras norise, skaidrojam kopā ar klīnikas neirologu un arodslimību ārstu ar specializāciju elektromiogrāfijas metodē Ojāru Rubenu.

Kas ir neirogrāfija, elektromiogrāfija?

Elektromiogrāfija (EMG) un Neirogrāfija (NG) ir specializēti neirofizioloģiski izmeklējumi, kas sniedz detalizētu informāciju par nervu impulsu pārvadi un muskuļu darbību. Neirogrāfijas galvenais mērķis ir noteikt, cik ātri un spēcīgi nervs vada impulsus, lai novērtētu nervu reakcijas laiku un noskaidrotu, vai nervs darbojas optimāli. Savukārt elektromiogrāfijas mērķis ir novērtēt muskuļu elektrisko aktivitāti un to, cik pareizi nervi “iedarbina” muskuļus un kādā stāvoklī atrodas pats muskulis. Šīs metodes tiek izmantotas, lai noskaidrotu dažādu neiroloģisku sūdzību cēloni un palīdz precīzi noteikt, vai problēma saistīta ar perifērajiem nerviem, muskuļiem, mugurkaula saknītēm vai nervu–muskuļu savienojumu.

Kas atklājas izmeklējumos un kas paliek neredzams?

Elektromiogrāfiju un neirogrāfiju izmanto, lai diagnosticētu vai izslēgtu dažādus traucējumus, piemēram:

• karpālā kanāla, elkoņa kanāla sindromu (n. medianus, n. ulnaris);
• citus perifēro nervu bojājumus, tostarp polineiropātijas, nervu traumatiskus bojājumus;
• muskuļu slimības, piemēram, muskuļu distrofijas, iekaisīgas miopātijas (polimiozītu u.c.);
• nervu–muskuļu slimības;
• nervu saknīšu bojājumus, piemēram, kakla vai jostas daļas radikulopātijas;
• motoneironu slimības, piemēram, amiotrofo laterālo sklerozi (ALS) un poliomielītu.

Tomēr šie izmeklējumi nepasaka, kā nervi un muskuļi izskatās un neatklāj izmaiņas centrālajā nervu sistēmā, piemēram, smadzeņu vai muguras smadzeņu audzējus, išēmiju vai multiplās sklerozes bojājumus. Piemēram, ja pacients izjūt sāpes, vājumu vai tirpšanu rokā, kājā, neirogrāfija var parādīt nerva darbības traucējumu, bet nevar pateikt, vai šo traucējumu izraisa mugurkaula diska nospiedums vai kāda cita struktūru izmaiņa. Līdzīgi, elektromiogrāfija var atklāt muskuļa bojājumu, bet nepasaka, vai tas ir saistīts ar audzēju, iekaisumu vai iedzimtu muskuļu slimību. Tāpēc ārsti bieži šos izmeklējumus kombinē ar magnētisko rezonansi vai ultrasonogrāfiju, lai iegūtu pilnīgu priekšstatu par problēmas cēloni un precīzi noteiktu ārstēšanu.

Ko tieši mēra neirogrāfijas, elektromiogrāfijas izmeklējumi?

Neirogrāfija pārbauda nervu spēju vadīt elektriskos impulsus, proti, cik ātri signāls pārvietojas no nerva uz muskuļiem vai atpakaļ. Izmeklēšanas laikā nervi tiek stimulēti ar nelielu elektrisko impulsu, un to atbildes reakcija tiek reģistrēta ar virsmas elektrodiem. Tas palīdz noskaidrot ir vai nav nerva/nervu pinuma bojājums.

Savukārt elektromiogrāfija vērtē muskuļu elektrisko aktivitāti, muskulī ievadot ļoti plānu adatas elektrodu, kas ļauj novērot, kā muskulis reaģē gan miera stāvoklī, gan sasprindzinājumā. Tas palīdz saprast, vai muskuļa vājums vai sāpes ir saistītas ar nervu darbības traucējumiem, pašu muskuļu problēmām vai nervu un muskuļu savienojuma traucējumiem. Šie mērījumi palīdz ārstam atšķirt nervu, muskuļu vai nervu–muskuļu savienojuma bojājumus, un ļauj plānot turpmāku ārstēšanu, piemēram, fizioterapiju vai nozīmēt citas nepieciešamās medicīniskās procedūras. Izmeklējuma ilgums parasti ir aptuveni 20-40 minūtes, un atkarīgs no izmeklējamo zonu apjoma. Slēdziens par veikto izmeklējumu tiek izsniegts uzreiz.

Vai neirogrāfijas, elektromiogrāfijas izmeklējumi ir sāpīgi?

Atbilde uz šo jautājumu ir subjektīva. Neirogrāfija rada īslaicīgu elektriska impulsa sajūtu, kas var būt nepatīkama, bet parasti to pacienti labi panes. Bet veicot elektromiogrāfiju muskulī tiek ievadīta smalka adata, kas var radīt sāpju sajūtu, diskomfortu, tomēr tie ir nosacījumi bez kuriem šo izmeklējumu nevar veikt. Kā norāda Premium Medical ārsts Ojārs Rubens: “Vairāk kā 90% klientu izmeklējuma laikā neizrāda emocijas un pieredze rāda, ka sajūtas ir subjektīvas. Tas lielā mērā atkarīgs no tā, kā cilvēks pats noskaņojas. Bet, ja ir nepieciešams kāds stiprāks strāvas impulss, pacients par to iepriekš tiek brīdināts.” Lai gan izmeklējumi var būt nepatīkami, jāatceras, ka tie nekad netiek veikti bez iemesla un vajadzības.

Pie kādiem simptomiem vajadzētu pieteikties uz šiem izmeklējumiem?

Neirogrāfija (NG), elektromiogrāfija (EMG) ir ieteicamas gadījumos, kad parādās simptomi, kas liecina par nervu vai muskuļu darbības traucējumiem. Tie var būt ilgstoša tirpšana, nejutīgums vai dedzinoša sajūta rokās un kājās, kā arī muskuļu vājums, krampji vai samazināts spēks, kas nepāriet ar atpūtu vai standarta ārstēšanu. Īpaši noderīgi šie izmeklējumi ir tad, ja ir aizdomas par karpālā kanāla sindromu, nervu saknīšu nospiedumu (radikulopātiju), polineiropātiju vai nervu bojājumiem pēc traumām vai operācijām. Tāpat tie var palīdzēt atklāt muskuļu slimības, piemēram, muskuļu distrofiju vai iekaisīgu miopātiju, kā arī, retos gadījumos, motoneironu darbības traucējumus. Par izmeklējumu nepieciešamību lemj ārsts, izvērtējot simptomu raksturu, ilgumu un to ietekmi uz ikdienas dzīvi.

Kā sagatavoties neirogrāfijas, elektromiogrāfijas izmeklējumam?

Šiem izmeklējumiem īpaša sagatavošanās nav nepieciešama, tomēr dažas vienkāršas lietas palīdz procedūru padarīt precīzāku un ērtāku. Vizītes dienā nav ieteicams lietot krēmus vai eļļas uz ādas, jo tās var ietekmēt elektrodu darbību. Aukstā laikā vēlams, lai rokas un kājas būtu siltas, jo ķermeņa temperatūra var ietekmēt nervu vadīšanu. Tāpat ir svarīgi informēt ārstu par lietotajiem medikamentiem, īpaši asins šķidrinātājiem, kā arī par implantētām ierīcēm, piemēram, elektrokardiostimulatoru.