Menopauze – nozīmīgs etaps jebkuras sievietes dzīvē

Intervija ar ārstēm Gitu Ruttasu un Maiju Radziņu

Sievietes organisms 45 - 55 gadu vecumā  piedzīvo būtiskas pārmaiņas – norit dabisks process – menopauze. Par šī procesa sākumu organisms signālus sūta jau vairākus gadus iepriekš.

Menopauze, kuru tautā zina saukt arī par klimaksu (tulkojumā no grieķu val. “klimax”, kas nozīmē “kāpnes”), ir dabisks process, kad pakāpeniski beidzas olnīcu funkcija, un tas skar ikvienu sievieti vecumā no 45 līdz 55 gadiem. Šī procesa fizioloģiskā norise ir sarežģīta, jo tajā iesaistīti vairāki hormoni un bioloģiski aktīvas vielas. Par menopauzes sākumu uzskata brīdi, kad mēnešreizes nav bijušas vismaz gadu. Savukārt laika posmu pirms menopauzes sauc par premenopauzi un tam raksturīgi vairāki specifiski simptomi, kas liecina par to, ka sievietes dzīvē  tuvojas jauns cikls. 

Katrai – individuāli

Premenopauze ir kā pārejas laiks, kā starpposms, kad reproduktīvā funkcija – olnīcu darbība – saglabājas, menstruācijas notiek, bet vairs ne tik perfekti, regulāri. Var būt mēneši, kad ovulācija nenotiek un izmainās menstruālais cikls. Šajā laikā sieviete var neizjust sūdzības, bet ir situācijas, kad hormoni, nevienmērīgi izstrādājoties, izraisa menstruālā cikla traucējumus: var būt pastiprināta asiņošana menstruāciju laikā, menstruācijas var būt neregulāras, aizkavēties vai arī var sākties neparedzēti ātri.

Katrai sievietei menopauzes iestāšanās laiks ir individuāls, to var ietekmēt ne tikai ģenētiski faktori un organisma īpatnības, bet arī ikdienas ieradumi un ārējās vides faktori. Jaunā dzīves cikla sākumu var ietekmēt arī kaitīgi faktori: stress, mazkustīgs dzīvesveids, smēķēšana, aptaukošanās. Lai saprastu, kad pašai var sākties menopauze, var mammai pavaicāt, kad viņai šis laiks ir sācies.
Sievietēm šajā dzīves posmā ir svarīgi apmeklēt ginekologu, lai konstatētu, vai pārmaiņas organismā ir saistītas ar menopauzi, vai arī, veicot veikt izmeklējumus, iespējams, diagnosticētu  ne tikai hormonālus traucējumus olnīcās, bet arī veidojumus, dzemdes miomu, olnīcu cistas, endometrija polipus un citas ginekoloģiskas pataloģijas, kuras ir ārstējamas vai nu medikamentozi vai operatīvi. Tāpēc ir svarīgi, lai būtu savs ginekologs, kuram sieviete uzticas un ar kuru var brīvi izrunāt problēmu, rast risinājumu.

Svarīga papildu diagnostika un  laboratoriski izmeklējumi

Menopauze ir laiks sievietes dzīvē, kad olnīcas vairs neizstrādā folikulus, kuri savukārt izstrādāja estrogēnus – sievišķos hormonus. Visa šī procesa “vadības centrs” atrodas hipofīzē - smadzenēs. Hipofīzei pienāk signāls, ka ķermenī ir samazinājies estrogēna daudzums, un tā izstrādā folikulu stimulējošo hormonu, kura funkcija ir stimulēt olnīcas, lai viņas ražotu folikulus, kuri savukārt izstrādātu estrogēnus – sieviešu hormonus. Taču dabā ir savi likumi, un sievietei olnīcās ir dots noteikts skaits folikulu, un, kad tas ir iztērēts, olnīcu funkcija izsīkst un olnīcas nevar izpildīt hipofīzes pieprasījumu, kuram par atbildi hipofīze atkal un atkal izstrādā folikulus stimulējošo hormonu.

Laboratoriski to var noteikt asins analīzē - nosakot folikulu stimulējošo hormonu (FSH) un estrogēnus. Ja hormons, kurš stimulē folikulu augšanu, ir paaugstināts virs normas un estrogēni ir samazināti, tas liecina par olnīcu funkcijas mazināšanos. Arī, veicot analīzes, kurās noskaidro tādus rādījumus kā  Estradiols, TSH, Holesterīni, D vitamīns, feritīns, HE onkomarķieris premenop vai menop, homocisteīns, C peptīds, glikoze, kā arī veicot pilnu asins analīzi, tās rezultāti var sniegt ļoti vērtīgu informāciju par sievietes veselības stāvokli un dod iespēju ārstam sniegt pilnvērtīgāku konsultāciju pacientēm šajā dzīves posmā.

Mainoties hormonu balansam sievietes organismā menopauzes laikā, var parādītes izmaiņas arī citās orgānu sistēmās un dziedzeru darbībā. Lai novērtētu citu sistēmu darbību, nepieciešams veikt papildus diagnostiskus un laboratorus izmeklējumus. Piemēram, ultrasonogrāfiju kakla mīkstajiem audiem – vairogdziedzerim, kas atbild par vielmaiņu, garastāvokli, enerģiju visas dienas garumā; papildus iespējams novērtēt arī epitēlijķermenīšu dziedzeru stāvokli, jo šajā periodā sievietes organismā var mainīties kalcija vielmaiņa, D vitamīna līmenis asinīs ar parathormona līmeņa izmaiņām asinīs. Ultrasonogrāfijā vēdera dobuma orgāniem – aknām, kas pastiprināti iesaistās vielmaiņas procesos, kad aknu šūnās jeb hepatocītos nereti veidojas pastiprināta tauku uzkrāšanās,  var konstatēt steatohepatozes ainu (aknu bojājumi) un novērot, vai ilgstošā periodā neattīstās steatohepatīts un aknu fibroze.

Šī procesa – menopauzes - riska faktori ir sirds-asinsvadu un nieru slimību, cukura diabēta, onkoloģisku u.c.  hronisku saslimšanu fons, tādēļ ultrasonogrāfiski tiek novērtētas gan nieres, gan aizkuņģa dziedzeris, gan liesa u.c. vēdera dobuma orgāni. Veicot asinsvadu doplerogrāfiju,  tiek izvērtēti arteriālie asinsvadi un aterosklerozes riski kakla un galvas asinsvados, jo hormonam estrogēnam ir liela nozīme un ietekme uz asinsvadu sieniņu: samazinoties estrogēnam palielinās risks saslimst ar sirds - asinsvadu slimībām, jo estrogēns samazina asinsvada bojājumus, uzlabo endotēlija (asinsvadu sieniņas) šūnu veidošanos, līdz ar to aizkavē aterosklerozes progresēšanu. Lai izvērtētu venozas trombozes risku, tiek ieteikts veikt arī ultrasonogrāfiju kāju asinsvadiem, īpaši vēnām,- tā agrīni var atklāt venozas atteces traucējumus, tūskas, noguruma un sāpju iemeslus kājās.

Menopauzes periodā, samazinoties estrogēnu daudzumam, tiek būtiski ietekmēta arī kaulu veselība, ar progresējošu kalcija izskalošanos, kas samazina kaulvielas blīvumu -  osteopēnijas vai osteoporozes veidā. Šīs izmaiņas veicina samazināta kalcija uzsūkšanās zarnās un samazināts D vitamīna līmenis asinīs. Par kaulu izmaiņām var pārliecināties un tās objektīvi novērtēt, veicot DEXA jeb osteodensitometrijas izmeklējumu kaulu blīvuma noteikšanai. Pēc izmeklējuma veicot vielmaiņas vai medikamentozu korekciju, ir iespējams samazināt kaulu lūzumu risku, kas ir būtiski sievietēm pēc 50 gadu vecuma, jo samazināts estrogēnu daudzums veicina osteoporozes attīstību.

Estrogēnu deficīts palielina arī Alcheimera slimības - demences jeb kognitīvā deficīta risku, kas izpaužas ar progresējošiem atmiņas un sarežģītu uzdevumu veikšanas traucējumiem un noved pie invaliditātes un aprūpes nepieciešamības.

Pārmaiņas sievietes organismā menopauzes laikā nebūtu jāatstāj bez ievērības, sava veselība būtu regulāri jāpārbauda un jāveic izmeklējumi, lai ģimenes ārsts vai cits ārstniecības speciālists varētu laikus konstatēt kādas izmaiņas un ieteikt labāko profilaksi vai nepieciešamo ārstniecības kursu.

Arī „redzamas” pārmaiņas

Katrai sievietei menopauzes izpausme un intensitāte var atšķirties, un tā maina gan fizisko, gan emocionālo līdzsvaru.

Ķermenī, nesaņemot estrogēnu, notiek izteiktas pārmaiņas, ko var konstetēt izmeklējumos. Tomēr estrogēna deficīts ir arī  pamanāms ne tikai laboratoriskos izmeklējumos. Tā “redzamākās” pazīmes ir garastāvokļa svārstības, trauksme, nomāktība, raudulīgums, aizkaitināmība. Var būt karstuma viļņi, kuru intensitāte un biežums sievietēm var atšķirties, tomēr tos piedzīvo ap 80% sieviešu. Karstuma viļņu laikā var paātrināties pulss, būt sirdsklauves, tāpat var būt traucēts miegs naktī, jo īpaši, ja naktī tiek piedzīvoti karstuma viļņi un sieviete nevar izgulēties. Kāpēc rodas  karstuma viļņi? Strauji samazinoties estrogēna hormonam ķermenī, rodas nepareiza ķermeņa temperatūras interpretācija smadzeņu centros, kas atbild par termoregulāciju. Tiek dots signāls, ka ķermenis ir pārkarsis, kaut arī ķermeņa temperatūra ir normāla. Tas rada svīšanu, jo smadzeņu centri signalizē, ka ķermenis jāatvēsina. Cilvēks nosvīst, bet, sviedriem iztvaikojot, ķermenis atdziest. Tādēļ ir sajūta: te ir auksti, te  – karsti.

Samazinoties estrogēna līmenim, var samazināties arī maksts audu dabiskais mitruma līmenis un elastība, tādēļ  dzimumakts var sagādāt sāpes un diskomfortu. Saskaroties ar nepatīkamajiem simptomiem, kā arī maksts sausumu, sievietēm nereti pazeminās dzimumtieksme. Tādēļ būtu ieteicams konsultēties ar ginekologu, kas palīdzēs izvēlēties palīglīdzekļus (piem., pieejamos lubrikantus), ļaujot novērst diskomfortu. Premenopauzes laikā ovulācija kļūst neregulāra, tādēļ samazinās grūtniecības iespējamība. Tomēr tas nenozīmē, ka nav iespējama apauglošanās, tāpēc no nevēlamas grūtniecības ir nepieciešams izsargāties.  Savukārt menopauzes laikā grūtniecības iestāšanās risks ir niecīgs, tomēr katrai sievietei tas ir izvērtējams individuāli, šī riska pakāpi nosakot asins analīzēs kā folikulstimulējošā hormona un estrogēna līmeni un veicot ginekoloģisko ultrasonogrāfiju.

Klīnikā “Premium Medical” nobriedušām sievietēm iesaka arī hialuronskābes un IPRF injekcijas, kas var palīdzēt ārējo dzimumorgānu estētisko defektu novēršanai (asimetrija, novecošanās, mazs apjoms - hipotrofija, atrofija, zudis ādas tonuss u.c.), diskomforta un nepatīkamu sajūtu novēršanai (sausums, nieze, dedzināšana, sāpīga dzimumdzīve - dispareūnija, pēcdzemdību rētas starpenes rajonā pēc epiziotomijām, maksts gļotādas atrofija u.c.), kā arī dzimumdzīves kvalitātes un seksuālās baudas uzlabošanai (injekcijas G punktā, maksts kanāla tvirtuma atjaunošanai un sašaurināšanai gan pēc dzemdībām, gan menopauzes laikā). Tās sniedz arī palīdzību slodzes urīna nesaturēšanas samazināšanā.

Samazinoties estrogēna līmenim, samazinās arī sievietes muskuļu masa un palielinās ķermeņa tauku procents. Tāpēc šajā laikā sievietēm ieteicams pievērst uzmanību savai ēdienkartei. Sirds un kaulu veselībai, kā arī svara kontrolei menopauzes laikā uzturā jālieto daudz dārzeņu, augļu, riekstu, kā arī trīs līdz četras reizes nedēļā – pākšaugi. Līdztekus augu valsts produktiem uzturā jāuzņem arī olbaltumvielas, jādzer pieteikami daudz ūdens. Jāizvairās no pārlieku liela cukura daudzuma, saldumu un konditorejas izstrādājumu lietošanas, kā arī pārmērīga sāls patēriņa.  Ieteicams arī izvēlēties regulāras fiziskas nodarbes, kas ne tikai palīdzēs uzturēt muskuļu masu un cīnīties pret liekajiem tauciņiem, bet arī līdzēs saglabāt emocionālo līdzsvaru.

Katrs sievietes vecums ir skaists. Menopauze ir tikai jauna cikla sākums, un no tā nav jābaidās. Šajā dzīves posmā sievietes parasti ir nostabilizējušās savā karjerā un ģimenē, bieži vien bērni jau ir izauguši un pametuši mājas, tāpēc šis ir laiks, ko var pilnvērtīgi veltīt sev. Varam atcerēties kādu nerealizētu sapni vai ieceri (iemācīties dejot, gleznot, apceļot pasauli utt.), parūpēties par savu labsajūtu, sevi palutinot ar brīvu brīdi skaistumkopšanai, aktīvām nodarbēm u.c. - vienvārdsakot – pilnvērtīgi baudīt šo dzīves posmu, jo tas katrai no mums ir jāizdzīvo skaisti, kā arī veselām un zinošām par to, kas norisinās mūsu organismā, novēl klīnikas “Premium Medical” speciālistes.