Reizēm ir šķietami labs rīts, ārā spīd saule, it kā viss rit pēc plāna, bet tad izrādās – kādam ir bijuši citi plāni... Un tavs ķermenis iepazīst traumu. Patīk mums vai ne, tas piespiež pārskatīt ieradumus un reizēm pat mācīties jau ierastas lietas no jauna. Bet vai zināji, ka šajā procesā neesi viena? Ka fizioterapeitu spēkos ir uzlabot tavas ikdienas kvalitāti, mazināt sāpes un atgūt kustību brīvību? Konsultē klīnikas premium medical fizioterapeite, traumatologs ortopēds, ārste rezidente Agita Zariņa-Krivāne.
Fizioterapeits labi pārzina traumētajās zonās esošās anatomiskās struktūras, līdz ar to viņam ir iespēja cilvēkam ierādīt, kā pareizi būtu jākustas šai traumētajai zonai un kurā laika periodā pēc traumas drīkst sākt aktīvi darboties, lai rehabilitācija notiktu pēc iespējas efektīvāk. Fizioterapeits iedrošinās kustēties un parādīs, kā to darīt pareizāk.
Katram cilvēkam ir savs rehabilitācijas laiks, kas atkarīgs no daudziem faktoriem, piemēram, traumētās zonas un traumas mehānisma. Ir cilvēki, kuriem jau diezgan ātri veidojas labs rezultāts, bet reizēm arī pēc salīdzinoši mazas traumas sekas saglabājas ilgi. Ja runājam par lūzumiem – kaulam nepieciešams ļoti ilgs laiks, lai tas izveidotos līdzīgs tam, kāds bijis pirms traumas, pat vairāk kā gadu. Tomēr jāsaprot, ka lūzumu rezultātā tiek traumēti arī apkārt esošie mīkstie audi. Tādēļ nereti nepieciešama ilgstoša imobilizācija locītavām, līdz ar to var rasties paliekošas sekas.
Uzskatu, ka pēc jebkuras traumas būtu kaut vai vienu reizi jāapmeklē fizioterapeits, lai apgūtu rehabilitācijā efektīvākos vingrinājumus vai tehnikas konkrētajam pacientam.
Ja tos iemācās, var turpināt praktizēt mājās. Tomēr praksē mēs redzam, ka rehabilitācija fizioterapeita uzraudzībā notiek ātrāk un efektīvāk nekā tad, ja cilvēks darbojas paša spēkiem.
To, ka ir milzum daudz mazo darbiņu, ar kuriem var sākt šķietami bezcerīgās situācijās. Ar vārdu fizioterapija nebūt nav jāsaprot tikai aktīvi vingrinājumi – tā var būt ļoti dažāda.
Piemēram, ja pacients ir guļošs, var strādāt ar elpošanu, kam ir ļoti liela nozīme rehabilitācijā un arī mūsu dzīvības procesos. Katrs šāds mazais solītis var krietni uzlabot pacienta veselību.
Ilgstoši valkājot augstpapēžu kurpes, mainās gan stāja, gan gaita. Svars visu laiku tiek pārnests uz pēdas priekšējo daļu, bet viss, kas notiek mūsu pēdās, ietekmē muskulatūru pārējā ķermenī. Regulāri valkājot šādus apavus, veidojas muskuļu disbalanss, piemēram, ikru muskuļi, kas atrodas apakšstilbu aizmugurē, visu laiku ir saīsinātā stāvoklī, kas var radīt pārlieku lielu šo muskuļu tonusu. Ja kurpes ir šauras, var veidoties pēdu deformācijas, mainīties to velves...
Uzskatu, ka šī tendence nav slikta, jo lielākoties sporta apavi ir veidoti tā, lai tajos būti viegli un ērti staigāt. Ja apavs ir kvalitatīvs, pēda atrodas anatomiski un fizioloģiski normālā pozīcijā. Gribu uzsvērt, ka neatkarīgi no apavu izvēles mums ikdienā vajadzētu vingrot. Kad esam vertikāli, pēda nes visu ķermeņa svaru, līdz ar to katru dienu tai ir milzu slodze. Veselības vārdā būtu vērts apgūt vingrinājumus pēdām un tos praktizēt. Katram šie vingrojumi būs atšķirīgi, jo arī pēdas mums ir dažādas, reizēm pat asimetriskas.
Esmu saskārusies ar priekšstatu, ka fizioterapija ir garlaicīga, kā arī to, ka vienmēr būs viena un tā pati programma, pēc kuras vadīties. Tā nav mūsdienīga pieeja. Strādājot ar pacientiem, katru nodarbību veidoju atšķirīgu. Pat ja kāds ir apmeklējis fizioterapiju manā vadībā visus desmit gadus, ko praktizēju, viņa pieredzē nebūs divu vienādu nodarbību. Lielākā daļa fizioterapeitu strādā pēc zinātnē balstītiem principiem, tāpēc nevajadzētu šīs nodarbības uztvert tikai kā roku vai kāju cilāšanu. Tā ir sava ķermeņa padziļināta izzināšana.
Kādam pietiks jau ar vienu reizi, un problēma tiks atrisināta, bet ir gadījumi, kad terapija nepieciešama gadiem. Arī šiem pacientiem ir rezultāts, bet tas neveidojas noturīgs. Tas var būt saistīts ar cilvēka ģenētiku, citām slimībām, arī ar dzīvesveidu kā tādu, piemēram, ja būs viena vingrošanas reize nedēļā, bet visu pārējo nedēļu sēdpozīcija darbā. Tātad cilvēkam ir kādi darba vai vides faktori, kas radīs atkārtotas sūdzības.
Ir saprotams, ja cilvēks atnāk ar skeptisku attieksmi, jo viņam tajā brīdī sāp un ir liels diskomforts. Ir bijuši pacienti, kas iepriekš palīdzību pie citiem speciālistiem, bet nav sagaidījuši vēlamo rezultātu. Katram cilvēkam ir sava pieeja, tāpēc svarīgi pajautāt – kāds ir mērķis, ko tu vēlies iegūt no fizioterapijas? Ja tas tiek atbildēts, kopā mēs varam noformulēt rehabilitācijas mērķus. Tomēr rezultāts nekad nebūs tūlītējs, pie tā ir jāstrādā. Pēc savas pieredzes varu teikt – arī gadījumos, kad sākotnēji ir bijusi liela neticība, ka rehabilitācija vispār ir iespējama, ar katru reizi tā ir mazinājusies.
Agita Zariņa-Krivāne
Traumatologs-ortopēds rezidents, Sertificēts fizioterapeits
Traumatologs-ortopēds ārsts rezidents, sertificēts fizioterapeits. Konsultē gan bērnus, gan pieaugušos ar balsta un kustību sistēmas saslimšanām. Fizioterapijā pielieto ārstniecisko vingrošanu, mīksto audu tehnikas, Slinga terapiju, kinezioloģisko teipošanu.
Konsultē bērnus un arī pieaugušos ar skoliozi, pielieto Šrotas metodi skoliozes ārstēšanā.
Zīdaiņu ārstēšanā pielieto Bobata terapiju un Handlinga metodes. Konsultē sievietes grūtniecības laikā un pēcdzemdību periodā, kā arī apmāca jaunos vecākus zīdaiņu aprūpē. Fizioterapeita sertifikātu ieguvusi 2014.gadā, atjaunots 2019.gadā. Ārsta grādu ieguvusi 2023.gadā, absolvējot Rīgas Stradiņa Universitāti, specialitāti traumatologs-ortopēds rezidentūrā apgūst kopš 2023.gada. Strādā RSU Ortopēdijas katedrā docētāja amatā. Regulāri pilnveido zināšanas fizioterapijā un traumatoloģijā, piedaloties kursos, semināros un konferencēs.