Vajag darīt tā, kā vajag darīt - viss par un ap klepu

Konsultē klīnikas Premium Medical pneimonologs un alergologs, medicīnas zinātņu doktors Māris Bukovskis.

Kāds ir iemesls tam, ka gada aukstākajā sezonā pat saaukstēšanās var pāriet ilgstošā klepū?

Sakrīt vairāki faktori. Ārā gaiss ir vēsāks, bet telpās mūs ietekmē apkure, kas gaisu sausina. Savukārt ērcītēm patīk, ja ir mitrums. Vēl, protams, aktivizējas dažādas vīrusu infekcijas, kas bieži transformējas smagākās formās. Sekas ir redzamas, kad akūtais saslimšanas periods ir beidzies, pagājušas kādas trīs nedēļas, parasti jau veikti kaut kādi izmeklējumi, izdzertas kādas zāles, bet tik un tā ir klepus.

Vai elpceļu saslimšanām ir sezonāls raksturs?

Elpceļu slimībām ir sezonāls raksturs. Viens periods ir rudens/pavasara sezona, kad mijiedarbojas iepriekšminētie faktori. Sezonālu klepu var izraisīt arī putekšņu alerģija pavasarī vai vasaras mēnešos, kad pacientam uzliesmo alerģisku iesnu, konjunktivīta un arī astmas simptomi. Situācija ar alerģijām tagad ir daudz labāka. Tās ir vieglāk diagnosticējamas, noķeramas. Ir labi medikamenti, kas nodrošina simptomu kontroli, kā arī labas alergēnu ekstraktu vakcīnas. Pateicoties molekulārajai diagnostikai, mūsdienās iespējams atdalīt īstos, galvenos alergēnus un tos, kas ir otršķirīgi, tā nonākot līdz precīzai diagnozei. Nav vairs tik daudz kļūdu kā agrāk.

Vai patlaban sabiedrībā vērojamais klepus uzliesmojums varētu būt saistīts ar to, ka, pārslimojot kovidu, esam kļuvuši vārīgāki?

Arī pirms Covid-19 ēras vīrusu infekcijas provocēja ilgstošu klepu pacientiem, kuri bija pret to jutīgi. Covid-19 epsilona versija, kas pirmo reizi parādījās 2022. gada decembrī, un visas sekojošās šajā ziņā uzvedas kā visas iepriekšējās vīrusu infekcijas, t. i., var izraisīt ilgstošus simptomus. Daļai pacientu, īpaši sievietēm, piemīt īpaši izteikta jutība, kas nodēvēta par klepus hiperreaktivitāti. Rezultātā jebkura infekcija, gaisa piesārņojums, kairinoši faktori izraisa ļoti spēcīgas klepus lēkmes. Savukārt 2024. gads ir īpašs ar to, ka mēs novērojām arī zināmu garā klepus infekcijas uzliesmojumu. Imunitāte, kas iegūta, vakcinējoties bērnībā, daļai cilvēku pēc kāda laika pavājinās. Arī vakcinētie var saslimt ar garo klepu, bet tad šī slimība norisinās vieglākā formā, kuru bieži nav iespējams atšķirt no parastas vīrusu infekcijas.

Ko katrs no mums pats var darīt veselības labā?

Vispirms jau veicināt savu nespecifisko imunitāti, kaut vai, regulāri lietojot D vitamīnu; pētījumi pierādījuši tā efektivitāti profilaksē. Ieteiktu lietot beta glikānus, lai veicinātu organisma aizsargspējas, piemēram, Defendyl Imunoglukan P4H – tas ir preparāts uz austersēņu pamata, kuru testējuši pat sportisti. Un, pats par sevi saprotams, jābūt sakārtotam vakcinācijas jautājumam, īpaši gados vecākiem cilvēkiem un tiem, kam ir hroniskas saslimšanas. Katrā konferencē arvien atgādina par fizisko aktivitāšu nozīmi. Reiz gan kolēģu vidū apspriedām šo jautājumu – jā, protams, tas ir svarīgi, bet mūsu klimatā? Tātad aktivitātes ir būtiskas, bet ar izpratni un pareizo attieksmi. Un vēl būtu pareizi ārstēt to, kas aktuāls, nevis kaut ko gaidīt.

Vai piekrītat, ka mediķim būtu jāskata cilvēks kopumā, lai varētu precīzi noteikt diagnozi un ārstēšanu?

Tā arī manā praksē visbiežāk notiek. Lielākoties ieildzis klepus saistīts ar vairākiem cēloņiem. Vienlaikus var būt multipli iemesli: astma, hroniskas iesnas vai deguna blakusdobumu iekaisums, kad gļotas tek aizdegunē, kuņģa skābes atvilnis, kas daļai pacientu kombinēsies ar iepriekšminēto pārmērīgo jutību jeb klepus hiperreaktiviti. Dažreiz ilgstošu klepu izraisa augsta asinsspiediena vai sirds mazspējas ārstēšanai izmantotas zāles – angiotenzīnkonvertāzes inhibitori jeb tā sauktie prili (zāļu starptautiskais nosaukums beidzas ar izskaņu - prils). Šeit viss ir vienkārši – ārstēšanas atcelšana parasti uzreiz atrisina klepus problēmas. Reizēm var būt arī tā saucamais ieradumu klepus, lai gan tādu pacientu nav daudz. Tad nepieciešama sadarbība ar psihoterapeitu – ja ir skaidrs, ka klepus cilvēkam rodas nevis fizisku iemeslu dēļ, bet gan psiholoģisku. Pie šādas diagnozes var nonākt pēc izslēgšanas principa. Man kā ārstam ir būtiski saprast, kas no tā visa ir lielākais vaininieks.

Kādas jaunākās tehnoloģiskās pieejas jūs pats izmantojat praksē?

Slāpekļa monoksīda (NO) mērīšana izelpas gaisā. Lai gan tā pasaulē eksistē jau 20 gadu un nav nekas fantastiski dārgs, Latvijā metodes pieejamība ir ierobežota. Ar šo metodi var izmērīt astmai raksturīgā iekaisuma aktivitāti elpceļos, un pozitīvas atbildes gadījumā diagnoze bieži ir rokā. Viens no jaunumiem ir impulsu vai forsētā oscilometrija jeb sīko elpceļu pretestības mērījums, jo astma pēc būtības ir tieši sīko elpceļu iekaisums. Līdz šim daudziem pacientiem diagnoze netika līdz galam noteikta, jo nebija pieejams precīzs mērījums. Oscilometrs tagad stāv uz mana darba galda, piedāvājot vienu no labākajām fizikā un matemātikā pamatotām mūsdienu diagnostikas metodēm.

Bet kā ar bronhu tēju un citām tautas medicīnas receptēm? Kad tās ir vai nav palīdzīgas?

Kaut kādā veidā cilvēce līdz mūsdienām ir izdzīvojusi. Nenoliedzami, ir augu preparāti, kas mazina iekaisumu, klepu, veicina atkrēpošanu. Bet fitoterapija spēj maz ko pasākt akūta astmas uzliesmojuma gadījumā un cīņā ar iekaisumiem. Tējas var izmantot kā organismu skalojošu līdzekli, kā arī, lai izdalītos krēpas. Lai gan ne vienmēr klepojot ir jābūt krēpām – to vērts zināt! Pacienti priecājas, ja sausa klepus gadījumā parādās krēpas. Subjektīvi tas padara stāvokli labāku, bet nav problēmas atrisinājums. Astmas gadījumā, ja nav iekaisuma, nebūs arī krēpu. Runājot par zālēm – arī bakteriālās infekcijas gadījumā būtu ļoti nopietni jāizvērtē, vai tiešām šī ir tā reize, kad nepieciešams lietot antibiotikas, vai tomēr var bez tām iztikt. Risinājums parasti ir pretiekaisuma terapija ar astmas inhalatoriem, kas satur efektīvākās mums zināmās zāles inhalējamos glikokortikoīdus, tautas valodā – hormonus. Šeit uzreiz piebildīšu, ka nevajadzētu no tiem baidīties, jo tas viennozīmīgi ir risinājums, nevis problēmas vai blaknes izraisošs faktors. Bet būtiskākais – jebkuras zāles, vitamīnus, arī tējas un inhalatorus ir jāprot lietot. Arī izvēloties jau pazīstamu preparātu no dažādiem ražotājiem, reizēm ir jāmācās no jauna. Lai nav tā, ka it kā jūsu rokās ir tas, kas nepieciešams, bet patiesībā organisms to nesaņem. Kā teicis Vinnijs Pūks – vajag darīt tā, kā vajag darīt, un nevajag darīt tā, kā darīt nevajag. Un tad viss būs labi.

Daļai pacientu, īpaši sievietēm, piemīt īpaši izteikta jutība, kas nodēvēta par klepus hiperreaktivitāti. Rezultātā jebkura infekcija un kairinoši faktori izraisa spēcīgas klepus lēkmes.