Kardioloģijā sirds un asinsvadu slimību diagnostikai un monitorēšanai ir galvenā loma pacienta stāvokļa un ārstēšanas efektivitātes novērtēšanā. Pastāv neskaitāmas metodes, bet katrai no tām ir savas īpašības un pielietojums atkarībā no klīniskās situācijas.
Veselības pārbaude jeb profilaktiskā izmeklēšana ietver plašu pasākumu klāstu, kuru mērķis ir sirds un asinsvadu slimību atklāšana agrīnā stadijā. Tā var ietvert ikgadējās medicīniskās pārbaudes, kā arī specializētus izmeklējumus, kas paredzēti riska novērtēšanai, piemēram, EKG, sirds ultraskaņu, asins analīzes holesterīna līmeņa un citu biomarķieru noteikšanai.
Holtera monitorēšana — tā ir elektrokardiogrammas reģistrēšanas metode 24 stundu vai ilgākā laika periodā. Šāda veida monitorēšana ļauj noteikt īslaicīgus sirds ritma traucējumus, kas standarta pārbaudes laikā bieži vien nav pamanāmi.
Procedūras laikā pacientam uz krūtīm tiek novietota neliela pārnēsājama ierīce, kas 24 stundu laikā reģistrē sirds elektrisko aktivitāti. Pacients fiksē visas savas aktivitātes dienasgrāmatā, kur reģistrē fizisko slodzi, emocionālo stāvokli, uzņemto pārtiku un tādu simptomu kā, piemēram, sāpes krūtīs vai elpas trūkuma rašanos. Tas ļauj ārstam precīzi korelēt ritma izmaiņas ar konkrētām darbībām vai stāvokļiem.
Mūsdienīgu diagnostikas un monitoringa metožu, piemēram, diennakts Holtera monitorēšanas ieviešana ievērojami uzlabo pacientu aprūpes kvalitāti, kuriem ir sirds un asinsvadu slimības. Veselības stāvokļa uzraudzība un pārbaude, izmantojot šīs metodes, palīdz ārstiem izstrādāt optimālu ārstēšanas plānu un savlaicīgi pielāgot terapiju, kas ievērojami uzlabo pacientu dzīves kvalitāti.