ru lv
Ģimenes ārste Gerda Lielause skaidro paaugstinātas ķermeņa temperatūras iemeslus

Ģimenes ārste Gerda Lielause skaidro paaugstinātas ķermeņa temperatūras iemeslus

Ķermeņa temperatūru regulē termoregulācijas centrs, kas atrodas galvas smadzenēs. Ja centrālā nervu sistēma saņem impulsus, ka organismā kaut kas nestrādā, kā vajag, piemēram, esi saaukstējusies, iegarenajās smadzenēs rodas atbildes reakcija – tavs ķermenis sāk pretoties nevēlamajam procesam, paaugstinot temperatūru.

Kā jābūt?

Tu jau droši vien zini, ka ir svarīgi, kur temperatūru mēra. Ja padusē vai uz pieres, tad normālas temperatūras zelta standarts ir 36,6 – 37 grādi. Tūplī un mutē temperatūra ir par trim, četrām iedaļām augstāka. Proti, ja temperatūra, mērot mutē, ir 37,9 grādi, tad, mērot padusē, tā, visticamāk, būtu 37,5 grādi.

Daudziem ķermeņa temperatūra ir nedaudz paaugstināta vienmēr, taču viņi jūtas labi un ir veseli. Tomēr vairumam cilvēku 37,2-37,5 grādi ir šaubīga – kā mēdz sacīt, iekaisuma –  temperatūra, ko nevajadzētu atstāt bez ievērības. Savukārt maziem bērniem 37 – 37,5 grādu temperatūra uzskatāma par normālu. Bērniņiem ir nestabila termoregulācija, tāpēc temperatūra atkarība no emocijām var gan paaugstināties, gan pazemināties. Taču, ja mazulim ir saaukstēšanās pazīmes un temperatūra uzkāpusi augstāk par 37,5 grādiem, necenties viņu tuntulēt. Labāk saģērbt plānāk un gādāt, lai istabā nebūtu pārāk silts, jo citādi ķermeņa temperatūra var paaugstināties vēl vairāk.

Kā jūties?

Tātad tu esi konstatējusi, ka tev neaudz paaugstināta temperatūra… Vispirms vaicāšu – kāpēc to mērīji? Vai tāpēc, ka slikti juties? Tātad visdrīzāk bija vēl kādas citas sūdzības…

Parasti paaugstināta temperatūra pazeminās pati no sevis. Ja tas nenotiek vairāk nekā divu nedēļu laikā, pirms dodies pie ārsta, apdomā, vai nav bijuši arī kādi citi simptomi, lai viņam taptu skaidrs, ar kādiem izmeklējumiem būtu mērķtiecīgāk sākt.

Savām pacientēm, kuras satrauc viņu nedaudz paaugstinātā temperatūra, vienmēr jautāju, kā viņas guļ, cik stundu dienā strādā, kad bijis atvaļinājums, kāds ir ēšanas režīms... Ja no rīta temperatūra ir normāla, taču uz vakarpusi paaugstinās, tā var būt saistīta ar pārslodzi un stresu. Temperatūra mēdz paaugstināties, arī ieturot pārāk bagātīgas maltītes.

Ja agrāk tava pastāvīga ķermeņa temperatūra nav bijusi augstāka par 37 grādiem un radušās aizdomas, ka mērierīce rāda nepareizi, izmēri savu temperatūru ar citu termometru. Ja arī tas rāda šaubīgos iekaisuma grādus, pirms dodies pie ārsta noskaidrot situāciju, pāris nedēļas pamēri temperatūru trīs reizes dienā. Lai ārstam vieglāk izdarīt secinājumus.

Neatstāj bez ievērības!

Tātad sāc, lūdzu, ar ģimenes ārsta apmeklējumu, nevis ej uzreiz pati bez jebkāda nosūtījuma uz laboratoriju nodot analīzes, jo tad vairāki būtiski radītāji, kas liecina par problēmas iemeslu, var palikt neatklāti. Ne vienmēr cēlonis tiek atrasts asins analīzes! Parasti ar tām vien nepietiek. Piemēram, asins analīzes var būt izcilas, taču rentgenā atklājas pneimonija – plaušu iekaisums. Jāpastāsta ārstam arī par nelielajām sāpēm, kas ikdienā varbūt nemaz īpaši netraucē. Piemēram, tu gadiem ilgi jūti smeldzi mugurā… Tad nosūtījumā uz asins analīzēm atzīmēju, lai veic arī reimotestus – varbūt sācies artrīts.

Ja būs nepieciešams, tev nāksies apmeklēt arī ausu, kakla un deguna ārstu, ginekologu, zobārstu vai citus speciālistus, lai noskaidrotu, vai organismā nav kāds hronisks iekaisums. Paaugstinātas temperatūras iemesls var būt pat sastrutojis zobs!

Iespējams, būs jāveic ultrasonogrāfija vēdera dobumam vai vairogdziedzerim, kardiogramma vai citi izmeklējumi.

Kāpēc rāda nedaudz vairāk?

  • Vispirms man rodas aizdomas par akūtu infekciju. Ne visi vīrusi un baktērijas izraisa drudzi, kā tev var šķist. Mikrobi mēdz pielāgoties apstākļiem! Piemēram, diezgan izplatītais Epšteina-Barra vīruss mēdz izpausties gan ļoti vētraini ar augstu temperatūru, gan arī ilgstoši ar nelielu temperatūru. Ja reiz pārslimota šī infekcija, tā ik pa laikam apstākļu maiņas vai pārslodzes ietekmē var saasināties. Cits piemērs… Agrāk mikoplazma biežāk izraisīja smagu pneimoniju, taču tagad plaušu karsonis bieži vien norit gļēvi – ar mazu temperatūru vai vispār bez tās un ar vieglu klepu. Taču par to nav jāpriecājas! Ja temperatūra ir zema, slimība organismā ieperinās uz ilgāku laiku. Jo temperatūra augstāka, jo cīņa notiek aktīvāk.
  • Mēnesi nedaudz paaugstināta temperatūra var turēties pēc pārslimotas gripas, kā arī citām vīrusu un bakteriālām infekcijām. Taču, ja izmeklējumu rezultāti ir normas robežas, uztraukumam nav pamata. Reizēm šādos gadījumos mazliet augstāka temperatūra saglabājas uz visu mūžu, jo ir mainījusies organisma termoregulācija.
  • Ja ir nedaudz paaugstināta temperatūra un arī klepus, nespēks, taču zāles nav līdzējušas, var rasties aizdomas par tuberkulozi. Tad sūtu pacientu uz plaušu rentgenu vai datortomogrāfiju. Nepieciešami arī laboratoriski asins un krēpu izmeklējumi. Lai atklātu šo slimību laikus, plaušu rentgens profilaktiskos nolūkos jāveic reizi gadā vai divos. Tas darāms arī tad, ja klepus nav pārgājis trīs nedēļu laikā.
  • Nedrīkst aizmirst arī par tādām nopietnām infekcijām ka C un B hepatīts, kā arī HIV. Ja cilvēkam ir kaut nedaudz paaugstinātas aknu proves, iesaku veikt B un C hepatīta testu. Šīs slimības prot labi maskēties un bez mazliet paaugstinātas temperatūras un noguruma cita sūdzību sākumā var nebūt.

Savas pacientes uz B un C hepatīta analīzēm parasti nosūtu reizi gadā, taču, lai veiktu HIV analīzes, nepieciešama viņu piekrišana. Negribu biedēt, bet HIV vairs nav nekāds retums. Atceros kādu savu pacienti, kurai sākumā analīzes atklāja Laimas slimības izraisītājas borēlijas, taču vēlāk izrādījās, ka viņa inficējusies arī ar HIV.

  • Nedaudz augstāka temperatūra var liecināt par jebkuras hroniskas slimības saasināšanos.
  • Jāizvērtē arī, vai nav onkoloģiska kaite. Ne vienmēr uzreiz ir izteikti simptomi, piemēram, ļaundabīgs asinsrades sistēmas slimības var noritēt gļēvi ar nelielu temperatūru, pastiprinātu svīšanu, nespēku un izmainītiem asins analīzes rādītājiem – leikocītiem, trombocītem un hemoglobīnu.
  • Ja nelielu temperatūru pavada locītavu sāpes, tūska un izsitumi, tā var liecināt par rematoīdu slimību. Savukārt Laima slimības gadījumā, kuru diezgan bieži atklāju, mēdz būt lauzoša sajūta locītavās.
  • Mazliet paaugstināta temperatūra var būt pie vairogdziedzera paātrinātas darbības – tireotoksikozes –, ko pavada arī karstuma viļņi, sārtums sejā un citi simptomi.
  • Temperatūra nedaudz paaugstinās pēc ķirurģiskām operācijām, taču parasti pirmās nedēļas laikā tā normalizējas. Ja pēc tam temperatūra atkal sāk celties, tas var liecināt par iekaisumu, un tad jādodas pie ķirurga, kurš veicis operāciju. Dažkārt profilaksei jau laikus kādām piecām dienām izraksta antibiotikas, lai nerastos šāda komplikācija.
  • Ja izmeklējumu rezultāti ir normāli, mazliet paaugstināta temperatūra var liecināt par stresa izraisītām termoregulācijas problēmām vai veģetodistoniju. Tad mēdz gadīties, ka, liekot termometru otrā padusē, temperatūra ir vēl augstāka. To ietekmē emocijas, it īpaši cilvēkiem ar jutīgu veģetatīvo nervu sistēmu.
  • Sievietēm termometra stabiņš mēdz mazliet pakāpties arī menstruālā cikla sākumā un grūtniecības pirmajā trimestrī.

Ar temperatūru – pret slimību

Ir cilvēki, kam jau neliela temperatūra izraisa sliktu pašsajūtu, piemēram, iekšēju karstumu, laušanas sajūtu locītavās vai citas sūdzības. Taču to nevajadzētu uzreiz mazināt ar zālēm un iet uz darbu. Prātīgāk būtu doties pie ārsta noskaidrot cēloni.

Paaugstināta temperatūra nozīmē, ka organisms cīnās ar infekciju, tāpēc pret to lietot zāles būtu pieļaujams vienīgi tad, ja temperatūra ir augstāka par 38,5 grādiem. Svarīgi uzņemt daudz šķidruma – ap pusotra litra dienā –, lai vīrusi vai baktērijas ātrāk tiktu izvadīti no organisma. Ja pašsajūta tomēr ir ļoti slikta, vislabāk pret temperatūru lietot paracetamolu vai ibuprofēnu saturošos medikamentus, taču – tikai īslaicīgi, ne vairāk kā 3 dienas, lai nekaitētu nierēm, kā arī kuņģa un zarnu traktam.