Ģimenes ēšanas paradumu maiņa bērnu liekā svara mazināšanā

Aptaukošanās ir hroniska multifaktoriāla slimība, kurai raksturīga pārmērīga taukaudu uzkrāšanās organismā, kas negatīvi ietekmē veselību un palielina vairāku hronisku slimību attīstības risku. Klīnikas Premium Medical uztura speciāliste Olga Ļubina skaidro, kā ģimenes paradumi ietekmē bērna veselību un kādas ikdienas pārmaiņas var palīdzēt mazināt liekā svara un aptaukošanās risku ilgtermiņā.

Bērnu aptaukošanās rada būtisku personīgo, sabiedrības veselības un ekonomisko slogu visā pasaulē. Tā bieži pastāv vienlaikus ar uzturvielu, vitamīnu un minerālvielu deficītu un veselības problēmām cilvēka, ģimenes un sabiedrības līmenī. To sauc par nepietiekama uztura dubulto slogu, kad vienlaikus sastopama gan nepietiekama uztura problēma, gan liekais svars un aptaukošanās.

Bērnu aptaukošanās ir nopietns drauds veselībai un dzīves kvalitātei, jo tā būtiski palielina insulīna rezistences, 2. tipa cukura diabēta, sirds un asinsvadu slimību, nealkoholiskās taukainās aknu slimības, atsevišķu ļaundabīgo audzēju, kā arī psiholoģisku traucējumu attīstības risku, vienlaikus paaugstinot priekšlaicīgas nāves risku.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) norāda, ka aptaukošanās ir viens no galvenajiem novēršamajiem mirstības riska faktoriem pasaulē un pašlaik ieņem piekto vietu starp biežākajiem nāves cēloņiem. Aptaukošanās ir saistīta ar aptuveni 44 procentiem 2. tipa cukura diabēta gadījumu, 23 procentiem išēmiskās sirds slimības gadījumu un 7 līdz 41 procentam noteiktu onkoloģisko slimību gadījumu.

Saskaņā ar PVO datiem 2022. gadā pasaulē vairāk nekā 390 miljoni bērnu un pusaudžu vecumā no 5 līdz 19 gadiem bija ar lieko svaru, tostarp aptuveni 160 miljoniem diagnosticēta aptaukošanās.

PVO publicētie dati liecina, ka aptuveni 29 procentiem zēnu un 27 procentiem meiteņu vecumā no septiņiem līdz deviņiem gadiem Eiropā ir liekais svars vai aptaukošanās. Atsevišķās Dienvideiropas valstīs, piemēram, Kiprā, šie rādītāji sasniedz pat 40 procentus.

Latvijā 24 līdz 29 procentiem zēnu un 19 līdz 22 procentiem meiteņu septiņu līdz deviņu gadu vecumā ir liekais svars vai aptaukošanās. Augstāki rādītāji konstatēti bērniem no ģimenēm ar zemāku sociālekonomisko statusu.

Bērniem un pusaudžiem aptaukošanās diagnostikā visbiežāk izmanto ķermeņa masas indeksu (ĶMI), ko aprēķina ķermeņa masu kilogramos dalot ar auguma garumu metros kvadrātā.

Atšķirībā no pieaugušajiem, bērnu populācijā ĶMI interpretācija veikta atbilstoši vecumam un dzimumam, izmantojot procentīļu līknes. Eiropā bērnu aptaukošanās diagnostikas kritēriji nosaka, ka virssvars atbilst ķermeņa masas indeksam attiecībā pret vecumu un dzimumu 85. līdz 94. procentīlē, savukārt aptaukošanās diagnosticēta, ja ĶMI pārsniedz 95. procentīli.<?p>

Bērnu aptaukošanās attīstību nosaka vairāku faktoru kopums, tostarp nepietiekamas fiziskās aktivitātes, neatbilstošs uzturs ar augstu ultrapārstrādātu produktu un saldinātu dzērienu īpatsvaru, miega deficīts un citi epiģenētiskie faktori.

Eiropas Pediatrijas gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un uztura biedrības (ESPGHAN) 2021. gadā publicētajā rakstā uzsvērts, ka regulāra ultrapārstrādātu produktu un saldināto dzērienu lietošana būtiski palielina aptaukošanās risku, savukārt veselīgi ģimenes uztura paradumi un regulāras ģimenes maltītes darbojas kā aizsargfaktori.

ESPGHAN publikācijā norādīts, ka bērni lielā mērā modelē vecāku uzvedību, tādēļ ģimenei ir izšķiroša nozīme veselīgu paradumu veidošanā. Vecāki ir galvenais bērna uzvedības modelis – no vecākiem bērni pārņem attieksmi pret ēdienu, ēdiena gatavošanas paradumus, produktu izvēli, porciju lielumu un ēdienreižu regularitāti, tāpēc tieši ģimenē balstītas pieejas bērnu aptaukošanās mazināšanā ir visefektīvākās.

Pētījumā, ko publicēja Ball et al. īpaši uzsvērts, ka efektīvas ir tās programmas, kas fokusējas uz ģimenes komunikāciju, emocionālo atbalstu un konsekventu ikdienas rutīnu, jo šāda pieeja palīdz mainīt ne tikai bērna, bet visas ģimenes dzīvesveida paradumus.

Vecāku uzvedība ir viens no spēcīgākajiem bērna uztura paradumu “prognozētājiem”. Ja vecāki paši izvēlas veselīgu uzturu un fiziski aktīvu dzīvesveidu, bērni biežāk pārņem šos paradumus.

Pētījumi rāda, ka bērniem, kuru vecāki aktīvi iesaistās uztura maiņā un fiziskajās aktivitātēs, novērots būtiskāks ĶMI samazinājums nekā gadījumos, kad pasākumi vērsti tikai uz bērnu.

Īpaši nozīmīga ir emocionālā vide ģimenē. Kritika, vainošana un pārmērīga koncentrēšanās uz svaru var veicināt emocionālu ēšanu un negatīvu paštēlu, tādēļ mūsdienu ieteikumos uzsvērta nepieciešamību fokusēties uz veselīgu dzīvesveida paradumu korekciju, nevis tikai svara samazināšanu.

Pozitīvs vecāku piemērs – regulāras maltītes, augļu un dārzeņu lietošana, ikdienas fiziskas aktivitātes, kurās iesaistās visa ģimene, asociējas ar zemāku aptaukošanas attīstības risku.

Vēl viens faktors, ko noteikti būtu jāņem vērā, runājot ar ģimenēm, ir pārtikas produktu pieejamība, jo īpaši mājās, jo produkti, kas pieejami mājās, ar vislielāko varbūtību būs arī bērnu ēdienkartē.

Veselīgu produktu pieejamība palielina to lietošanu ikdienā un arī pretēji, saldumu, čipsu un saldinātu dzērienu pieejamība korelē ar lielāku našķu un enerģijas uzņemšanu. Tam sekas – aptaukošanās riska pieaugums, tādēļ ieteikts augļus un dārzeņus novietot bērniem viegli sasniedzamā vietā, ierobežot saldināto dzērienu pieejamību un biežāk gatavot maltītes mājās.

Mājās gatavotas maltītes lielākoties satur mazāk pievienotā cukura, sāls un piesātināto tauku, tādēļ tās saistītās ar augstāku uztura kvalitāti bērniem un pusaudžiem.

Arvien biežāk speciālisti uzsver, cik svarīga ir apzināta ēšana. Tā ietver koncentrēšanos uz ēšanas procesu, sāta un izsalkuma signālu atpazīšanu un ēšanu bez ārējiem traucēkļiem. Apzināta ēšana palīdz mazināt emocionālu pārēšanos un uzlabo, ja tā var teikt, attiecības ar ēdienu.

Lai gan uzturam ir būtiska nozīme svara regulācijā, pētījumi apliecina, ka visefektīvākā ir kombinēta pieeja, kas ietver gan uztura maiņu, gan fizisko aktivitāti.

Regulāras ģimenes aktivitātes – pastaigas, riteņbraukšana vai aktīvas spēles – gan veicina pozitīvu emocionālo fonu ģimenē, gan palīdz līdzsvarot uzņemtās un patērētās enerģijas daudzumu ikdienā, kā arī palīdz bērnam koncentrēties.

Savukārt situācijas, kad bērns vairākas stundas pavada pie ekrāna, saistītas ar mazkustīgumu, biežākām uzkodām, neapzinātu ēšanu un sliktāku miega kvalitāti, kas rezultējas ar liekā svara un aptaukošanas riska pieaugumu.

Bērnu aptaukošanās profilaksei un ārstēšanai nepieciešama multidisciplināra un ilgtermiņa pieeja, kurā iesaistīta ģimene, izglītības iestādes, veselības aprūpes speciālisti un valsts institūcijas.

Vecāku zināšanas par uzturu būtiski ietekmē bērnu ēšanas paradumus un veselības stāvokli, tādēļ nepieciešams nodrošināt ģimenēm pieejamu informāciju par veselīgu un sabalansētu uzturu, porciju lielumu un veselīgu maltīšu plānošanu.

Skolai ir būtiska loma veselīgu paradumu veidošanā, nodrošinot veselīga uztura izglītību, kvalitatīvu ēdināšanu un regulāras fiziskās aktivitātes.

Bērnu aptaukošanās ārstēšanā īpaši svarīga ir multidisciplināra pieeja, speciālisti – pediatri, uztura speciālisti, psihologi un fizioterapeiti, kuri apmācīti darbam ar ģimenēm ar lieko svaru un aptaukošanos.

Raksta avots: https://arsts.lv/article/olga-ļubina-ģimenes-ēšanas-paradumu-maiņa-bērnu-liekā-svara-mazināšanā