Lai kā arī kādam nepatiktu teiciens: tu esi tas, ko ēd, viss, ko sev pasniedzam uz šķīvja, neizbēgami atstāj pēdas mūsu noskaņojumā, veselībā un ķermenī. Kā veikt apzinātas izvēles, kādas ir jaunākās pieejas un vai tiešām ceļš uz skaistumu ved caur ciešanām, jautājam klīnikas Premium Medical uztura speciālistei Kristīnei Klaramuntai-Antilai.
Lai sasniegtu efektu, pārmaiņām nav jābūt sāpīgām. Ilgtermiņa ieradumus veido nevis ideāls plāns, bet tā ievērošana ikdienā. Ja uzturs prasa pastāvīgu kontroli vai liek justies vainīgai par katru atkāpi, pat strādājot īstermiņā, tas nebūs risinājums. Visnoturīgākās pārmaiņas notiek, ja cilvēks izvēlas nevis mainīt visu uzreiz, bet mazliet stabilizē savu ikdienu. Ar laiku tas dod rezultātu.
Visbiežāk uztura speciālists palīdz ar skaidrību. Lielākā daļa cilvēku jau zina, kas ir veselīgi, taču apjūk pretrunīgajos padomos, vainas izjūtā un nemitīgos mēģinājumos sākt dzīvi no jauna. Reizēm noder ieraudzīt no malas, kas nestrādā, bet kas ir labs pamats, tikai netiek līdz galam izmantots. Mans darbs ir palīdzēt sakārtot uzturu saprotamā veidā, to pielāgojot konkrētajam cilvēkam. Atrast risinājumus, kas būs efektīvi arī tad, kad ir darbs, nogurums un maz laika. Tas noņem spriedzi un sajūtu par pareizi un nepareizi.
Konsultācija ir vieta, kur drīksti būt godīgs – arī par haosu, nogurumu un neveiksmīgiem mēģinājumiem. Man nav jāpierāda, cik pareizi vai nepareizi cilvēks ēd. Tā sākas pārmaiņas. Piemēram, bija atnākusi sieviete ar pārliecību, ka viņas problēma ir regulāra pārēšanās vakarā un saldumu patēriņš. Sarunas laikā atklājās, ka dienas pirmajā pusē ēdienreizes bija neregulāras, līdz ar to vakarā organisms centās kompensēt nesaņemto. Te uzdevums nav pastiprināt kontroli, bet izveidot struktūru, kas dotu iespēju sāta sajūtai rasties agrāk. Bieži vien cilvēki ir pārsteigti, ka, lietojot vairāk normāla ēdiena dienas laikā, samazinās vēlme pārēsties vakarā. Tad pārmaiņas parasti notiek bez radikālām diētām – vienkārši sakārtojot pamatu.
Nav tādas vienas maģiskas pārstartēšanās shēmas. Sajūta, ka pēc noteikta laika kļūst vieglāk, bieži ir saistīta ar to, kā ēdiens ietekmē mūsu smadzenes un pašsajūtu. Saldumi un arī citi kārdinoši ēdieni un dzērieni, piemēram, trekni, apstrādāti produkti vai uzkodas ar izteikti spēcīgu garšu, uz brīdi liek sajusties labi. Rodas ātrs enerģijas un prieka uzliesmojums, un smadzenes to atceras kā signālu – gribu atkārtot. Ja tā notiek bieži, organisms pie tā pierod. Tomēr īslaicīgajam pacēlumam vienmēr seko kritums – nogurums, tukšuma izjūta un vēlme atkal meklēt šo ātro labsajūtu. Lai nomierinātu sistēmu, nepieciešams samazināt stimulu lomu ikdienā. Tas nenozīmē mūžīgu aizliegumu, bet gan apzinātu izvēli. Ja tas izdodas, pakāpeniski atjaunojas organisma jutība, enerģijas plūsma kļūst vienmērīgāka un pieprasījums pēc šāda veida produktiem samazinās dabiski. Kad tiek sakārtots pamats, iekšējie signāli strādā cilvēka labā, nevis pret viņu.
Pasaulē neeksistē diēta, kas būtu efektīva visiem. Cilvēki atšķiras. Tas, kas vienam der lieliski, citam nebūs piemērots. Vienam, piemēram, vielmaiņas dēļ var būt nepieciešams ierobežot ogļhidrātu daudzumu uzturā, citam, tieši otrādi, vajag tos refulāri iekļaut katrā ēdienreizē. Šādas atšķirības kļūst īpaši svarīgas brīžos, kad jau ir radušās vielmaiņas problēmas vai citas izmaiņas veselībā.
Pētījumi rāda, ka vislabāk strādā uzture veids, kuru cilvēks spēj ievērot ilgstoši, nevis tikai dažas nedēļas. Bez ilgtspējas pat teorētiski pareiza diēta nedod vēlamo rezultātu.
Pie manis praksē ir nonākuši cilvēki, kuri mēģinājuši dažādas populāras diētas. Daļai īstermiņā bija svara kritums, un tas nav nekas pārsteidzošs. Grūtākais nav sākt, bet gan noturēt šādu režīmu ilgtermiņā. Daudzas diētas balstās uz stingriem ierobežojumiem, un ar laiku cilvēki nogurst – ne tikai fiziski, bet arī emocionāli. Kad diēta beidzas, nereti rodas apjukums, ko ēst turpmāk, kā noturēt rezultātu... Situāciju sarežģī arī sociālā vide – tiklīdz cilvēks atklāj, ka ievēro diētu, apkārtējie kļūst ļoti gādīgi – piedāvā to, ko nevajadzētu, vai mierina ar frāzi “nu kam tev to vajag”. Nereti cilvēks jūtas kā nemitīgā cīņas laukā. Tomēr, izprotot, kā reaģē viņa organisms un kā no pieejamā ēdiena izvēlēties sev labāko, uzturs vairs nav diēta. Tad tas kļūst par dzīvesveidu, kurā nav jācīnās ne ar sevi, ne apkārtējiem. Tāpēc es diētas nesalīdzinu pēc nosaukumiem. Svarīgi ir tas, vai izvēlētā pieeja cilvēkam dod iespēju dzīvot kvalitatīvu dzīvi ilgtermiņā.
Absurdākais bieži vien nav konkrēti influenceru ieteikumi, bet gan tas, cik ļoti mēs visi ceram uz vienkāršu atbildi. Jo sarežģītāka kļūst ikdiena, jo vilinošāk izklausās frāzes “dari šo” vai “nedari to”. Un cilvēki izmēģina ļoti dažādas lietas... Manuprāt, kaitīgāka ir doma, ka tieši šī viena rekomendācija vai diēta noteikti derēs. Prakse pierāda, ka problēma rodas, kad cilvēki mēģina vienlaikus ievērot pārāk daudz svešu noteikumu. Brīdī, kad izdodas no tiem atkāpties un novērot, kas patiesībā darbojas, viss kļūst mierīgāk.
Jā, es uzskatu, ka katram cilvēkam veselīgs uzturs var atšķirties. Un svarīgi saprast, kas to ietekmē. Vispirms jau veselības stāvoklis –tādi faktori kā insulīna rezistence, lipīdu vielmaiņas tarucējumi, podagra, vairogdziedzera saslimšanas un citas diagnozes būtiski ietekmē uztura ieteikumus. Tas, kas vienam strādā labi, citam var nedot vēlamo efektu vai pat pasliktināt pašsajūtu. Nozīme ir arī tādiem faktoriem kā kustība, miegs un stress, jo tas ietekmē, kā organisms izmanto uzņemto ēdienu. Ja šie procesi tiek izjaukti, arī kvalitatīvs uzturs var nedot gaidīto efektu. Praksē bijuši cilvēki ar sūdzībām par zemu enerģiju un nogurumu, un viņi domāja, ka iemesls ir vitamīnu trūkums. Taču izrādās, ka viņi gulēja piecas vai sešas stundas naktī. Šādos gadījumos jāatzīst – nav tādu vitamīnu vai uztura bagātinātāju, kas spētu aizvietot miegu. Organisms šajā ziņā ir diezgan godīgs.
Uzturs nav tikai enerģija. Ar ēdienu organisms saņem arī vielas, kas regulē vielmaiņu, nervu sistēmu, hormonus un atjaunošanās procesus. Ja šo vielu trūkst vai organisms ilgstoši tiek pārslogots ar tam nepiemērotu ēdienu, sākas ķēdes reakcija – rodas deficīti, palielinās iekšējais stress, kas ar laiku atspoguļojas gan pašsajūtā, gan izskatā, gan veselībā. Katrs cilvēks uz to reaģē atšķirīgi – gan ģenētikas, gan dzīvesveida dēļ. Taču ir kopējais princips – ja organisms regulāri nesaņem, kas tam vajadzīgs, vai ir spiests tērēt pārāk daudz resursu, lai tiktu galā ar lieku slodzi, paātrinās novecošanas procesi, palielinās hronisku slimību un arī depresīva noskaņojuma riski. Lielākā daļa ar veselību saistīto problēmu ir par kopējo līdzsvaru. Par to, vai mēs ar savu uzturu atbalstām organisma darbu, vai arī spiežam to pastāvīgi kompensēt trūkumus. Manā darbā skaistākie stāsti nav par ātriem rezultātiem vai perfektu disciplīnu. Tie ir par brīdi, kad cilvēkam tas, kas sākumā šķita ļoti grūts, pamazām kļūst vieglāks un saprotamāks, kad cilvēks atrod savu iekšējo motivāciju. Vēlos pastāstīt par gadījumu ar sievieti, kurai bija reimatoīdais artrīts. Viņai gadiem ilgi bija pastāvīgas locītavu sāpes, stīvums, nogurums un citi simptomi, kas būtiski ietekmēja ikdienu, un tika apsvērta nopietna medikamentoza terapija. Mūsu sadarbības laikā, pakāpeniski pielāgojot uzturu un mazinot iekaisumu veicinošus faktorus, viņas pašsajūta būtiski uzlabojās. Šajā gadījumā uzturs kļuva par būtisku terapijas daļu, palīdzot mazināt simptomus un samazināt nepieciešamību pēc medikamentiem. Arī viņa pati par to bija pārsteigta!
Mainīties nav viegli, tas prasa laiku un pacietību. Uztura speciālists var palīdzēt sakārtot ceļu, bet tas jāiet cilvēkam pašam. Tāpēc, kad pie manis atnāk ar pateicības vārdiem, vienmēr uzsveru – lielākie nopelni ir jūsu! Par uzdrošināšanos sākt, par pacietību tur pināt un par izvēli nepadoties.
Kristīne Klaramunta-Antila
Uztura speciāliste
Sertificēta uztura speciāliste. Izglītību ieguvusi Rīgas Stradiņa universitātē. Savas zināšanas pilnveido turpinot studijas ārvalstīs, uzstājoties vietējos semināros, apmeklējot Eiropas seminārus un konferences.
Specializējusies preventīvajā un integratīvajā medicīnā, galveno uzmanību vēršot veselības uzlabošanai un optimālas veselības uzturēšanai, izmantojot jaunākos zinātniskos pētījumus uzturzinātnē.
Konsultē tādās klīniskajās jomās, kā:
Konsultē pieaugušos.
Dalība asociācijās un profesionālajās biedrībās:
Konusltē latviešu, krievu, angļu valodās.