ru lv
Kā nepieļaut vēdera izejas traucējumus dzemdējušām sievietēm menopauzes vecumā, stāsta proktologs Kaspars Snipe

Kā nepieļaut vēdera izejas traucējumus dzemdējušām sievietēm menopauzes vecumā, stāsta proktologs Kaspars Snipe

ODS jeb obstruktīvās defekācijas sindromam raksturīgi ievērojami vēdera izejas traucējumi - hroniski aizcietējumi vai tieši otrādi gāzu un fēču nesaturēšana. Visbiežāk tas skar sievietes menopauzes laikā, kuras ir dabiski dzemdējušas. Atsevišķos pētījumos minēts, ka sešām no 10 dzemdējušām sievietēm ir vairāk vai mazāk izteiktas ODS. Ar katrām nākamajām dzemdībām pieaug risks, ko var skaidrot ar dzemdību traumējošo iedarbību uz mazā iegurņa mīkstajiem audiem, un šo traumu laicīga nediagnosticēšana spēj novest pie ODS.

Galvenie sindroma izraisītāji – laicīgi nepamanīti plīsumi, anālā slēdzējmuskuļa bojājumi vai citas traumas vēdera lejasdaļā un estrogēna samazināšanās menopauzes laikā. Estrogēns ir īpaši svarīgs audu un muskuļu stingrumam un tā samazināšanās ietekmē arī anālos muskuļus, kas var novest pie nesaturēšanas.

Kādos gadījumos noteikti jāvēršas pie proktologa:

  • Asiņošana no taisnās zarnas, diskomforts un sāpes tualetes apmeklējuma laikā;
  • Anālajā apvidū parādījušies kādi veidojumi;
  • Fēču nesaturēšana, hroniski aizcietējumi vai citas ar vēdera izeju saistītas problēmas;
  • Dedzināšana, durošas sāpes un grūtības sēdēt, kas rada diskomfortu anālās atveres apvidū.

Kā notiek diagnostika:

  • Vispirms proktologs veic vizuālo apskati, lai konstatētu, vai gluteālā rieva nav noslīdējusi zem sēžamplaknes un novērtē sfinkteru darbību;
  • Tiek veikta starpenes muskulatūras ultrasonoskopija;
  • Tiek izmeklētas zarnas satura tranzīta laiks, lai izprastu, vai aizcietējumam ir gastroenteroloģisks vai cits iemesls;
  • Ārsts veic defekogrāfiju – tā parāda, kas notiek iegurnī defekācijas laikā un vai ir starpenes noslīdējums;
  • Noteikti veicama endoskopija, lai pārbaudītu, vai zarnās nav jaunveidojumu.

Proktologs uzsver – ideālā variantā starpenes muskulatūras ultrasonoskopijai vajadzētu tikt veiktai sievietei vēl esot uz dzemdību galda, taču, jo ātrāk sieviete vērsīsies pie speciālista gadījumos, ja jūt, ka pēc dzemdībām kaut kas nav kārtībā (muskuļu vājums, diskomforts vai sāpes dzimumakta laikā, nesaturēšana), jo labāk. Nepamanīti plīsumi vai audu bojājumi pēc dzemdībām var sagādāt nopietnas problēmas vēlāk, tāpēc tie jāārstē uzreiz!

Kā notiek ārstēšana?

Proktologs skaidro, ka ir divas metodes – konservatīvā terapija un ķirurģiskā iejaukšanās. Ārsts uzsver, ka ķirurģija ir pati pēdējā ārstēšanas metode! Vispirms problēma tiek labota ar šķiedrvielu un ūdens palielināšanu ikdienas uzturā, kā arī dzīvesveida mainīšanu – labai vēdera izejai nepieciešamas fiziskas aktivitātes, bet nepieciešamības gadījumā tiek lietoti vēdera izeju uzlabojoši lielmolekulārie palīglīdzekļi. Tāpat ļoti svarīga arī fizioterapija, lai veicinātu muskuļu nostiprināšanos un iemācītos lielot pareizos muskuļus labākai zarnu satura saturēšanai.