Karpālā kanāla sindroms. Kad pirksti tirpst un sāp

Vai bieži tirpst pirksti, īpaši naktīs? No rītiem rokas šķiet stīvas, grūti noturēt datorpeli vai pat kafijas krūzi? Priekšmeti krīt no rokām? Daudzi šos simptomus noraksta uz nogurumu vai pārslodzi, taču patiesībā tie var būt jau slimības, piemēram, karpālā kanāla sindroma simptomi.

Konsultē: Ojārs Rubens, neirologs ar specializāciju elektromiogrāfijas metodē, arodveselības un arodslimību ārsts.

Karpālā kanāla sindroma cēlonis ir nerva nospiedums plaukstas pamatnē esošajā karpālajā kanālā. Karpālais kanāls ir šaurs tunelis, caur kuru plaukstā iet vidusnervs un pirkstu saliecējcīpslas. Ja pārslodzes vai iekaisuma dēļ audi pietūkst, kanāls kļūst šaurāks un nervs tiek saspiests. Tā rezultātā parādās tirpšana, sāpes, nejutīgums un vājuma sajūta plaukstā un pirkstos.

Traucējumi skar:

• īkšķi,
• rādītājpirkstu,
• vidējo pirkstu,
• daļēji arī zeltnesi, sūdzības var būt vienā, vairākos, vai visos minētajos pirkstos.

Biežākie simptomi

Karpālā kanāla sindroms parasti attīstās pakāpeniski, taču var būt arī samērā strauji. Nereti cilvēki sākotnēji tam nepievērš uzmanību.

Raksturīgākās pazīmes:

• roku un pirkstu tirpšana,
• dedzinoša sajūta plaukstās,
• sāpes plaukstā,
• vājuma sajūta plaukstā, “krītošo priekšmetu” simptoms,
• grūtības satvert priekšmetus, sevišķi mazus,
• simptomi pastiprinās naktīs vai pēc ilgstošām vienveidīgām kustībām, tai skaitā pie darbs pie datora.

Daudzi pacienti stāsta, ka naktī pamostas no tirpšanas un instinktīvi purina rokas, lai mazinātu diskomfortu.

Rīcības plāns

1. solis. Dodies uz konsultāciju pie neirologa. Ja būs nepieciešams, ārsts nozīmēs analīzes. Parasti tiek pārbaudīti cukura līmenis, vairogdziedzera hormoni un reimatoloģiskie rādītāji, lai izslēgtu endokrīnās vai ar locītavu izmaiņām saistītās slimības, kas var provocēt arī karpālā kanāla sindromu.

Ielāgo!

• Ja konstatēta vairogdziedzera slimība (hipofunkciju), kas radījusi karpālo sindromu, uzsākot to ārstēt ar hormonālajiem preparātiem, tūska audos mazinās, vidusnervs karpālajā kanālā vairs nav saspiests un tāpēc nesāp.
• Ja nerva izraisīto roku sāpju iemesls ir reimatoloģiska slimība, diemžēl šīs kaites epizodiski mēdz paasināties pavasaros un rudeņos. Pastāv varbūtība, ka līdz ar tūskas palielināšanos reimatoloģiskā saslimšana var nest sev līdzi laiku pa laikam arī karpālā kanāla sindroma paasinājumus.

2. solis. Jāveic neirogrāfija (elektromiogrāfija). Izmeklējumā var pārliecināties, vai vidusnervs ir bojāts. Ja tas ir bojāts, var noskaidrot, cik lielā apmērā un vai tas tiešām ir karpālajā kanālā. Atkarībā no nerva bojājuma pakāpes ārsts pieņems labāko lēmumu, kā pacientam rīkoties tālāk.

3. solis. Ja diagnosticēta slimība, kuras dēļ radies karpālā kanāla sindroms, tā jāsāk ārstēt un drīz sāpes rokās pāries. Ar karpālā kanāla operāciju kā pirmo risinājumu neviens ārsts nesteigsies, jo svarīgākais ir atrast galveno iemeslu, kas izraisījis sāpes. Piemēram, ja pacientam ir reimatoloģiska saslimšana un vidusnervu atbrīvotu operācijas ceļā, tas varētu būt īslaicīgs un nepiemērots risinājums. Pie nākamās slimības saasinājuma, kad atkal būs tūska un iekaisums, karpālais kanāls atkal sašaurināsies, nervs tiks saspiests un sāpēs.

4. solis. Ja neirogrāfijas izmeklējumos redzams, ka nerva bojājums ir ļoti izteikts, reizēm karpālā kanāla operācija var tikt ieteikta kā steidzama.

Kad jāvēršas pie ārsta?

Ja tirpšana un sāpes nepāriet vairākas nedēļas vai kļūst izteiktākas, noteikti jākonsultējas ar ģimenes ārstu vai neirologu.

Īpaši svarīgi neatlikt vizīti, ja:

• roka kļūst vāja,
• sāk krist ārā priekšmeti,
• simptomi traucē gulēt,
• rodas pastāvīgs nejutīgums.

Savlaicīga ārstēšana palīdz izvairīties no neatgriezeniskiem nerva bojājumiem.

Sāp tagad, bet pie ārsta jāgaida rinda!

Vieglākos gadījumos palīdz:

• roku atpūtināšana; ja ikdiena saistīta ar kādu sporta veidu, piemēram, tenisu, skvošu, kāda instrumenta spēlēšanu, rokdarbiem, tad ar to ir “jāiepauzē”;
• ergonomiskas darba pozas, piemēram, darbā ar datoru noteikti palīdzēs peles paliktnis, lai atslogotu plaukstas karpālo kanālu;
• plaukstas ortozes;
• fizioterapija;
• pretiekaisuma un pretsāju līdzekļi.

Ko var darīt profilaksei?

Lai mazinātu risku:

• regulāri atpūtini rokas darba laikā,
• ievēro ergonomiku pie datora,
• neveic ilgstošas vienveidīgas kustības,
• izstaipi plaukstas un pirkstus,
• pievērs uzmanību pirmajiem simptomiem.

Neignorē tirpšanu

Roku tirpšana nav tikai “nogurums”. Dažkārt tas ir signāls, ka nervs cieš no ilgstoša spiediena. Jo agrāk karpālā kanāla sindromu diagnosticē, jo vieglāk atgūt pilnvērtīgu roku funkciju un izvairīties no ilgstošām sāpēm.

Blokādes – pagaidu risinājums

Veicot blokādes, ar injekciju palīdzību locītavā tiek ievadīti hormonālie medikamenti, kas mazina tūsku karpālā kanāla līmenī, nervam atbrīvojas vieta, simptomi mazinās. Tā var iegūt laiku, lai ieplānotu operāciju. Taču grūti prognozēt, cik ilgu laiku blokādes sniegs vēlamo rezultātu. Daži par sāpēm aizmirst gadu vai ilgāk, citiem tās atgriežas pēc pāris mēnešiem. Tomēr jāņem vērā, ka injekcijas, kas mazina tūsku, nevarēs veikt bezgalīgi.

Arī pēc operācijas sevi jāsaudzē

Pēc operācijas šuves parasti izņem 10. - 12. dienā, un atgriezties darbā var pēc 3 - 4 nedēļām, smagākos gadījumos rehabilitācijas periods var ilgt 3 – 6 mēnešus. Tomēr arī pēc operācijas nav garantija, ka karpālā kanāla sindroms nekad neliks par sevi manīt un fiziska slodze vidusnervam nekaitēs. Tāpēc par mērenu fizisku slodzi, nepārpūlējot roku, būs jādomā arī turpmāk.