Metode perifēro nervu un muskuļu funkciju pārbaudei

Karpālā kanālā sindroms? Roku tirpšana? Mums ir risinājums diagnostikā!

JA RODAS SŪDZĪBAS PAR ROKU VAI KĀJU TIRPŠANU, SĀPĒM MUSKUĻOS VAI NESPĒKU, IETEICAMS DOTIES PIE NEIROLOGA, KURŠ VEIKS JŪSU APSKATI, UN, JA BŪS NEPIECIEŠAMS, IETEIKS VEIKT NEIROGRĀFIJU UN ELEKTROMIOGRĀFIJU. KONSULTĒ KLĪNIKAS PREMIUM MEDICAL NEIROLOGS AR SPECIALIZĀCIJU ELEKTROMIOGRĀFIJAS METODĒ, ARODVESELĪBAS UN ARODSLIMĪBU ĀRSTS OJĀRS RUBENS.

Kad vērts apdomāt neirogrāfijas un elektromiogrāfijas izmeklējumus?

Mūsdienās neirogrāfija (NG) un elektromiogrāfija (EMG) ir zelta standarts perifērās nervu sistēmas un muskuļu darbības novērtēšanai. Tā nosaka, vai problēma ir pašā nervā, nervu saknītēs (pie mugurkaula) vai muskuļos, un precizē bojājuma pakāpi. Galvenās indikācijas izmeklējumam ir tirpšana un skudriņu sajūta, īpaši, ja tā ir regulāra vai nepāriet, kā arī, ja rodas jušanas traucējumi – ādas nejutīgums vai, tieši pretēji, pastiprināts jutīgums (dedzināšanas sajūta). Arī gadījumos, kad parādās muskuļu vājums, piemēram, grūtības satvert priekšmetus, pēkšņs spēka zudums plaukstās un/vai kājās. Šie izmeklējumi noder arī muskuļu raustīšanās vai atrofijas gadījumā, kad muskuļu masa redzami sāk samazināties, kā arī tad, ja ir hroniskas sāpes, kas izstaro no muguras uz rokām vai kājām.

Vai tas būtu noderīgi cilvēkiem, kuru ikdiena rit pie datora?

Noteikti. Strādājot pie datora, rokas un plaukstas locītavas bieži atrodas statiskā, neērtā/nepareizā stāvoklī, kas var radīt mehānisku spiedienu uz nerviem. NG/EMG ir visefektīvākais veids, lai diagnosticētu divus tipiskākos nervu bojājumus, tai skaitā biroja darbiniekiem. Visizplatītākā problēma ir karpālā kanāla sindroms, kas izpaužas kā vidusnerva saspiešana plaukstas pamatnē. Tipiski simptomi ir īkšķa, rādītājpirksta un vidējā pirksta tirpšana, kas bieži pastiprinās naktīs. Otrs ir kubitālā kanāla sindroms – elkoņa nerva nospiedums elkoņa locītavā (bieži no balstīšanās uz galda malas), kas izpaužas kā mazā pirkstiņa un daļēji arī zeltneša tirpšana. Izmeklējumi palīdz precīzi noteikt, kurā vietā nervs ir nospiests, noteikt bojājuma veidu un pakāpi. Dažkārt tirpšana rokās var būt saistīta arī ar kakla skriemeļu problēmām, un šo situāciju ir svarīgi atšķirt no citiem cēloņiem. Ja tirpšana traucē miegam un/vai darbam, parādās roku vājums, neveiklība (piemēram, kļūst grūti rakstīt ar tastatūru, lietot datorpeli, noturēt telefonu vai ilgstoši rakstīt ar pildspalvu), ieteicams konsultēties ar ārstu. NG/EMG sniegs skaidru atbildi par nervu bojājuma pakāpi. Tas ļauj ārstam izlemt, vai pietiks ar fizioterapiju un ergonomikas maiņu, vai tomēr jau nepieciešama medikamentoza ārstēšana, vai pat operatīva iejaukšanās.

Kā notiek izmeklējums?

Vispirms veic neirogrāfiju, pārbaudot nervu vadītspēju un iespējamos to bojājumus. Tad, ja nepieciešams, noteiktos muskuļos ievada smalku adatu un reģistrē muskuļu potenciālus miera stāvoklī un pie dažādas slodzes. Izmeklējuma apjoms – tikai neirogrāfija, vai neirogrāfija un elektromiogrāfija – ir atkarīgs no klīniskā jautājuma un iespējamās diagnozes.

Vai process ir sāpīgs?

Es drīzāk teiktu – nepatīkams. Tas izriet jau no paša procesa apraksta – elektrība, adatas... Uzskatu, ka izmeklējumus nevajadzētu klasificēt sāpīgajos vai nesāpīgajos, jo visu nosaka nepieciešamība. Ja ir būtiski veikt nervu un/vai muskuļu darbības pārbaudi, citas metodes nav. Interesanti, ka pirmais mūsdienīgais neirogrāfijas/elektromiogrāfijas aparāts tika uzbūvēts 1942. gadā. Tā darbības pamatprincipi nav mainījušies, tikai iekārtas kļūst modernākas un ārstu zināšanas pilnīgākas.

Vai izmeklējumi ir droši? Kam un kad tie nebūs piemēroti?

NG/EMG ir droši un mazinvazīvi izmeklējumi, tomēr pastāv noteikti ierobežojumi un situācijas, kurās to veikšanā nepieciešama īpaša piesardzība. Pacientiem ar implantētiem kardiostimulatoriem vai defibrilatoriem neirogrāfiju var veikt, taču nedrīkst stimulēt nervus tieša ierīces tuvumā. Attiecībā uz adatu EMG - tā piesardzīgi jāveic pacientiem ar smagiem asinsreces traucējumiem (piemēram, hemofiliju), kā arī tiem, kas lieto spēcīgus asins šķidrinošus medikamentus (antikoagulantus), lai izvairītos no hematomām (asinsizplūdumiem). Elektrodus nedrīkst likt uz ādas vietās, kur ir aktīva infekcija, brūces vai iekaisums (piemēram, celulīts), lai izvairītos no infekcijas izplatīšanās dziļākos audos. Vēl pie ierobežojumiem minama izteikta tūska un aptaukošanās, jo tas var apgrūtināt precīzu signālu nolasīšanu, tā ietekmējot rezultātu precizitāti. Grūtniecība parasti netiek uzskatīta par kontrindikāciju, taču par to vienmēr ir jāinformē. Pirms vizītes ieteicams nelietot krēmus vai losjonus un nomazgāt ādu, lai tā būtu tīra. Taukainais slānis var pasliktināt elektrodu kontaktu un samazināt signāla kvalitāti. Ja ir kāds no iepriekšminētajiem aspektiem, konsultējoties ar neirologu, vienmēr tiks izvērtēts izmeklējuma risku un ieguvumu samērīgums.

Vai uz šo izmeklējumu ir nepieciešams nosūtījums?

Nosūtījums nepieciešams tiem, kuriem ir apdrošināšana (to nosaka apdrošināšanas polises lietošanas noteikumi), un izmantojot valsts apmaksātus pakalpojumus. Būtiskākais, nākot uz izmeklējumu, ir sniegt informāciju no sava ārstējošā ārsta – piemēram, nosūtījumu, konsultanta slēdzienu vai slimnīcas izrakstu. Tas palīdz ārstam koncentrēties uz pareizo izmeklējuma mērķi. Ja jūs jau zināt savu diagnozi, pierakstīties var arī bez nosūtījuma. Tikai skaidri zinot, kur meklēt iemeslu diskomfortam vai sāpēm, iespējams visātrāk noteikt piemērotāko ārstniecības pieeju.