Par to, kas ir drāmas terapija un kā tā palīdz izprast pacienta emocijas, uzlabo motivāciju, koriģē destruktīvu uzvedību un attīsta pašapziņu un sociālās prasmes, stāsta veselības zinātņu maģistre, mākslu terapeite un drāmas terapeite Kristīne Rudzinska.
Drāmas terapija ir viens no mākslu terapijas veidiem. Tās pielietojums ir daudzpusīgs un tā var palīdzēt ikvienam uzlabot emocionālo, kognitīvo, fizisko un sociālo veselību.
Tās pamatā ir drāmas un tās izteiksmes līdzekļu zinātnisks pielietojums terapeitiskiem mērķiem – veicināt un sekmēt komunikāciju un attiecības, mācīšanos un izziņu, mobilizēšanos, izteiksmi un organizāciju jeb fizisko, garīgo un sociālo veselību, tādējādi sekmējot personības potenciālu attīstību un/vai atjaunojot viņa funkcijas labākas dzīves kvalitātes sasniegšanai.
Drāmas terapeits ir ārstniecības persona, kam ir maģistra grāds veselības aprūpē profesionālā kvalifikācijā mākslas terapeits, specializācijā drāmas terapija.
Drāmas terapija ir zinātniski un medicīniski tehnoloģiski pamatota integratīvās psihoterapijas metode, kura šobrīd ir ļoti populāra Anglijā, ASV un citās attīstītās un ekonomiski aktīvās valstīs, kurās drāmas terapija tiek izmantota arī kā life coaching (no angļu valodas – dzīves koučings) metode klienta darba spēju un dzīves kvalitātes uzlabošanai un attīstīšanai.
Latvijā drāmas terapijas izveidei un attīstībai ir izvēlēts Lielbritānijas modelis. Lielbritānijā šī terapija ir oficiāli atzīta kopš 1976. gada, un kopš 1999. gada drāmas terapija ir iekļauta starp 14 veselības aprūpes profesijām, kuru darbību uzrauga britu Veselības profesiju padome (Health Professions Council, HPC).
Drāmas terapijas pielietojums ir daudzpusīgs un šo metodi iespējams piemērot darbā ar visdažādākajiem klientiem/pacientiem un problemātiku: pacienta emocijām, motivāciju, uzvedības korekcijas, pašapziņas un sociālo prasmju attīstīšanu. DT strādā ar bērniem, pusaudžiem, pieaugušajiem, gan individuāli, gan grupā.
Šo metodi pielieto gadījumos, kad ir garīga rakstura problēmas, piemēram, depresija, ēšanas traucējumi, uzvedības un emocionāli traucējumi, personības traucējumi, šizofrēnija, trauksmes un panikas lēkmes, posttraumatiskā stresa sindroms, ieilgusi zaudējuma izjūta vai ieilgušas sēras, piedzīvota emocionāla, fiziska vai seksuāla vardarbība, īpaši sociālās rehabilitācijas periodā pēc akūtā stāvokļa kupēšanas.
Drāmas terapiju rezultatīvi pielieto arī gadījumos, kad ir uzvedības problēmas, autisms, domāšanas traucējumi, ēšanas traucējumi, sievietēm ar pēcdzemdību depresiju, kā arī geriatrijas pacientiem.
Drāmas terapija tiek izmantota arī terapijas darbā ar klientiem, kuriem no pagātnes pieredzes ir saglabājušās emocionālas traumas, kas šobrīd izpaužas kā distress. Tāpat drāmas terapija ir piemērota klientiem, kuriem ir nespecifiskas grūtības, un kuri vēlas uzlabot savas dzīves kvalitāti.
Tāpat drāmas terapija ir piemērota klientiem ar nespecifiskām grūtībām, kuri vēlas uzlabot savas dzīves kvalitāti. Tas metodes veiksmīgi var izmantot dažādu dzīves /attiecību / biznesa situāciju diagnostikai un modelēšanai un uzlabošanai.
Darbs ar pacientiem notiek individuāli vai grupā, pāru vai ģimenes terapijā. Tā ir piemērota bērniem, pusaudžiem, jauniešiem, pieaugušajiem un arī geriatrijas pacientiem.
Realizējot šos mērķus saskaņā ar pacienta izvērtēšanas rezultātiem, drāmas terapija palīdz pacientam kļūt līdzdarbīgam un līdzatbildīgam par savu fizisko un garīgo veselību. Šo mērķu sasniegšana tiek realizēta drošā un atbalstošā terapeitiskā atmosfērā, tas palīdz pacientam ātrāk atveseļoties.
Drāmas terapija ir cieši saistīta ar citām zinātnēm – psihiatriju, psiholoģiju, socioloģiju, sociālo antropoloģiju. Drāmas terapijas mērķi tiek noteikti izvērtēšanas procesā un ir individuāli, atkarībā no klienta problēmu loka, vides un teorētiskās orientācijas, kuras ietvaros tie jārealizē:
Drāmas terapija ir viena no iespējām, kā atvieglot atbrīvošanos no dažādiem kaitīgiem ieradumiem. Ar drāmas terapijas un psihodrāmas tehnikām iespējams palīdzēt cilvēkiem, kuri atmetuši cerības kaut ko savā dzīvē uzlabot vai mainīt. Drāmas terapija ļauj distancēties, tāpēc ir iespējams analizēt domas pirms un pēc agresijas izpausmes. Dramatiskajā spēlē pacients var izpētīt agresīvas ainas un ieraudzīt agresivitātes izraisītāju stimulu un apzināties to. Klients var gūt ieskatu viņa iekšējo konfliktu saistībā ar statusu un cieņu. Dramatiskā spēle dod iespēju attīstīt spējas regulēt agresiju.
Nozīmīgs ir drāmas terapeita kopdarbs rehabilitācijas komandā.
Darbojoties interdisciplināri, drāmas terapeiti var palīdzēt attīstīt pacienta izpratni par savām emocijām un jūtām, situācijas izpratni, savas identitātes apzināšanos, attīstīt spēju koncentrēties, uzlabot sociālās adaptācijas spējas. Drāmas terapija grupā veicina pacienta saskarsmes prasmes un sociālā tīklā attīstību. Visas šīs ietekmes palīdz uzlabot klienta dzīves kvalitāti, tādēļ ir uzskatāmas par svarīgu ārstniecības procesa sastāvdaļu.
Drāmas terapijas sesiju cikla iesākumā atkarībā no klienta/pacienta vajadzībām un problēmas/grūtību rakstura, tiek noteikti terapijas mērķi. Terapijas sesijas notiek drošā, labvēlīgā atmosfērā terapeita vadībā. Sesiju veido saruna un sabalansēta aktivitāte ar drāmas elementu izmantošanu, kas ļauj radoši izpaust domas, sajūtas un emocijas. Procesā tiek izmantoti dažādi rekvizīti, objekti, aksesuāri, fotogāfijas, attēli, metaforas u.c. Sesija noslēdzas ar sarunu, kurā tiek apkopota iegūtā pieredze.
Terapijas procesā tiek apzināti radīta drošības sajūta, un klients tiek aizsargāts no draudiem, kas rodas konfrontācijā ar iekšējo haosu un pārdzīvojumiem, kuri var izjaukt personības psihisko līdzsvaru un padarīt viņu nespējīgu risināt problēmas ikdienas dzīvē. Drāmas terapija dod iespēju apzināt personībai nepieņemamās izpausmes, un tās kontrolējot, droši izpaust drāmas terapijas proces
Drāmas terapijā var piedalīties dažāda vecuma cilvēki – bērni un pusaudži, jaunieši un pieaugušie, kā arī senioru vecuma cilvēki.
Drāmas terapija, atkarībā no konkrētiem mērķiem un vajadzībām, notiek individuāli, grupā, ar vecākiem (vai vienu no vecākiem) un bērnu, ar visu ģimeni, ar pāri.
Drāmas terapiju var apmeklēt ar vai bez ārsta norīkojuma.
Kristīne Rudzinska
Drāmas terapeite
Veselības zinātņu maģistre, mākslu terapeite, drāmas terapeite